Iedzīvotāji mīļdzīvniekus aprok, kur pagadās; pašvaldības kapus ierīkot nesteidzas

Babītes novads, Cēsis un Priekules novads – tās ir trīs pašvaldības, kurās ierīkotas speciālas kapsētas mājdzīvnieku apbedīšanai. Tikmēr ap Rīgu meži daudzviet jau pārvērsti nelegālās lolojuma dzīvnieku kapsētās, bet pa kādai uzrodas arī novados, kur iedzīvotāji aizgājušos mīluļus ne tikai aprok, bet arī izveido kapa kopiņas ar krustiem, puķu vāzēm un uzrakstiem par apbedīto dzīvnieku.

Ozolniekos teju pašā ciemata centrā cauri priežu mežam stiepjas divarpus kilometru gara slēpošanas trase, ko vasarās atpūtnieki izmanto nesteidzīgām pastaigām. Tomēr, novirzoties pārdesmit metru no izpļautās takas, meža ceļa malā atklājas skats, kas pirmajā mirklī atgādina īstu kapsētu. Sūnās slejas vairāki koka krusti, zem tiem vāzēs īsti ziedi vai plastmasas puķes.

Tikai pieejot tuvāk, redzams, ka vairākas kapa kopiņas aizaugušas sūnām, bet svaigākā apbedījuma vieta iezīmēta ar dubultu laukakmeņu krāvumu. Spriežot pēc plāksnītes, tur atdusas Bruklins, kas piedzima 2005.gadā, bet zemes dzīvi pameta šā gada 7.maijā. Pie cita krusta pieskrūvēta alumīnija loksne liecina, ka zem sūnām kopš 2005.gada decembra guļ Lāčuks, zem kura dzimšanas un miršanas datiem arī atzīme - "traģiski". Viņam kaimiņos apraksti Lords un Brencis, bet vēl vairākas kapa vietas iezīmētas tikai ar zemē iespraustiem kociņiem.

Tātad uzraksti ļauj secināt vismaz divas lietas – kapsēta tur ierīkota pirms vairāk nekā desmit gadiem, turklāt, visticamāk, tur neatdusas cilvēki.

"Legāli, protams, tas nav – pašvaldības policija vietu ir pārbaudījusi," Ozolnieku novada domes pārstāve Līga Tamberga skaidro, ka mīļdzīvnieku kapsēta pašvaldībai ir labi zināma, tomēr līdz šim lieta bijusi ārpus darba kārtības, jo tie ir valsts meži, kas veltīti zinātniskajai izpētei. "Sākumā iedzīvotājus informēsim, ka tā aprakt dzīvniekus nav legāli. Ir tomēr iespējas kremēt tepat, Jelgavā, kur ir veterinārā klīnika," skaidro Tamberga.

Uz jautājumu, vai pašvaldībai ir plāns iekārtot likumīgu mīļdzīvnieku kapsētu, domes pārstāve atbild – kādā no tuvākajām komiteju sēdēm deputāti varētu lemt, kā šo jautājumu risināt. "Nākotnē varētu arī izveidot dzīvnieku kapsētu," nosaka Tamberga.

Valsts mežzinātnes institūta "Silava" un Latvijas Lauksaimniecības universitātes valsts zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas aģentūras "Meža pētīšanas stacija» direktors Edgars Šmaukstelis saka – jaunus apbedījumus nepieļaus, bet esošos pagaidām nost nešķūrēs. "Tur darbojas zinātnieki, bet studentiem notiek prakses. Tas, ka tur atrodas kapiņi, īsti pareizi nav, bet tomēr mums netraucē," skaidro Šmaukstelis.

Viņš nedomā, ka būtu jāsteidzas uzreiz ķerties pie soda mēriem, turklāt daļēji attaisno racējus, jo legāli kapi atrodas tālu. "Šobrīd atklāts ir jautājums, ko ar šo situāciju iesāksim. Jaunus apbedījumus tur ierīkot neļausim, bet nopostīt to vietu arī nebūtu pareizi," vērtē Meža pētīšanas stacijas direktors.

Šmaukstelis arī met akmeni pašvaldību dārziņā, jo "īpaši neesmu dzirdējis, ka pašvaldības nāktu ar iniciatīvu ierīkot dzīvnieku kapiņus".

Kā liecina Pārtikas un veterinārā dienesta informācija, vienīgā pašvaldība, kas ierīkojusi dzīvnieku mūžamājas, ir Cēsis, kur lolojumdzīvnieku kapiem šomēnes aprit 11 gadu. Vēl legāli kapi esot uzņēmumam "Kurzemes gaļsaimnieks" Priekules novadā pie Liepājas. Vairākus gadus tādi plāni ir arī pašai Liepājai, kur simtiem nelegālu kopiņu ar cēliem pieminekļiem un citu atribūtiku izveidots aiz Dienvidu kapsētas.

Liepājas domes pārstāve Zita Lazdāne skaidro – pavasarī bijis domes lēmums, taču finansējuma trūkuma dēļ līdz darbiem vēl nav tikts. Tā kā Liepājā esot augsti gruntsūdeņi, atrasts variants lolojumdzīvnieku kapus veidot Grobiņā blakus atkritumu poligonam.

Tikmēr otri legālie kapi ir Pierīgā, kur Babītes novadā Liepājas šosejas malā ierīkoti "Citi medību lauki". Tur zelta zivtiņas apglabāšana gan nav lēts prieks – individuālas apbedījuma vietas cena ir no 170 eiro, bet kopīgā kapā kāmīti var apglabāt par 15 eiro un lielāku suni par 50 eiro. Tur arī jārēķinās ar ikgadēju 15 eiro apsaimniekošanas maksu.

Pārtikas un veterinārā dienesta eksperts Toivo Lāāts skaidro - dzīvniekus nedrīkst aprakt, kur pagadās, jo tādējādi var ne tikai piesārņot vidi, bet arī veicināt slimību izplatību.

"Ļoti daudz infekcijas slimību cilvēkiem un dzīvniekiem ir kopīgas, piemēram, leptospiroze un trakumsērga," stāsta Lāāts, piebilstot, ka tādus apraktus līķus var izkasīt citi mājdzīvnieki vai meža zvēri, kas parasti mēdzot koncentrēties beigtu lopu atdusas vietās. Interesi par atbilstošu kapsētu ierīkošanu no pašvaldību vidus viņš nav manījis, vien uzņēmēji jautājot par iespējām izveidot krematorijas mīļdzīvnieku sadedzināšanai.

Pašlaik legāli sadedzināt mīļdzīvnieku iespējams tikai divās krematorijās – Jelgavā, kā arī tikko dienesta atzītā uzņēmumā Rīgā. Dienestā piekrīt, ka pašlaik lielākā daļa beigto dzīvnieku tiek likvidēti nelegāli, tomēr kādu statistiku varēs iegūt tikai pēc obligātās reģistrācijas ieviešanas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti