Rīta Panorāma

Laika ziņas

Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Andri Bērziņu

Savvaļas dzīvniekus mājās turēt aizliegts

Humānākais veids palīdzībai ievainotiem savvaļas dzīvniekiem Latvijā - neārstēt un ļaut nomirt

Latvijā, atšķirībā no daudzām citām valstīm, nav izveidots speciāls dienests, kas būtu atbildīgs par palīdzības sniegšanu savainotiem savvaļas zvēriem. Reizēm pats humānākais, ko cilvēks var darīt, ir ļaut vienkārši dzīvniekam nomirt, nevis censties to ārstēt un pēc tam turēt pie sevis dzīvoklī vai privātmājā. Likumi neatļauj mājās turēt savvaļas dzīvniekus, noskaidroja Latvijas Televīzija.

Likums nosaka, ka turēt savvaļas dzīvniekus mājā nedrīkst, ja vien šī rīcībā nav saskaņota ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) vai Valsts mežu dienestu (VMD). Vai tas būtu ūdrs, cauna, pūce vai lācis, sods par neatļautu savvaļas dzīvnieku turēšanu mājās būs vienāds – fiziskām personām no 30 līdz 700 eiro. Rīgas zooloģiskajā dārzā atzīst, ka diemžēl cilvēki joprojām mēdz mājās nogādāt mežā sastaptus zvēru un putnu mazuļus, tomēr jārēķinās, ka pēc tam tos atgriezt atpakaļ dabā vairumā gadījumu vairs nebūs iespējams. 

Tā tas nereti gadās ar stārķiem, kas ziemu pārdzīvo kādā šķūnītī. "Pavasarī stārķis dzīvojas pa cilvēku apdzīvotām vietām, prašņā barību. Ja nedod, tad mēģina ieknābt. Tas ir rezultāts tam, ja mēģina glābt šādus dzīves pabērnus," skaidro Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns.

Likums arī nosaka, ka cilvēks drīkst sniegt palīdzību nelaimē nokļuvušiem zvēriem. Velga Vītola, kura savām rokām izaudzinājusi daudzu dzīvnieku mazuļus atzīst, ka šis darbs nav viegls. Turklāt jārēķinās, ka mazais dzīvnieciņš ar laiku izaugs par lielu un cilvēku uzskatīs par sava bara locekli un tā arī pret to izturēsies – kožot, knābjot un bakstot. "Ja jūs esat paņēmuši, tad visa atbildība gulsies uz jums. Padomājiet, vai jūs spēsiet tikt galā gan finansiāli, gan citādāk, jo likums nosaka, ka šādi dzīvnieki ir jāpieņem zoodārziem. Bet mums ir tikai viens zoodārzs, cik viņi paņems - 50 stārķus ar lauztiem spārniem? Taču nē!" spriež Līgatnes dabas taku zvērkope Velga Vītola.

Dabā parasti vājākie iet bojā un kļūst par barību citiem plēsējiem. Tomēr tā kā cilvēks dabas līdzsvaru ir izjaucis, Velga Vītola uzskata, ka nelaimē nokļuvušajiem zvēriem, piemēram, savainotiem, ir jāpalīdz.

Diemžēl Latvijā ar to ir problēmas. "Vajadzētu telefona numuru, pa kuru cilvēki varētu piezvanītu un viņi tur nesaņem strupu atbildi – jūs dabūsiet sodu par to, ka esat dzīvnieku ņēmuši un ejiet prom, atstājiet, lai viņš mirst! Būtu jādomā lielākā mērogā, kā šo jautājumu atrisināt, jo katrs gadījums ir ļoti individuāls.
Telefona nav. Viens gadījums bija, kad man pateica, jūs esat 20. cilvēks, kuram es zvanu, un vai tiešām arī jūs mani pasūtīsiet trīs mājas tālāk?" savā pieredzē dalās zvērkope Velga Vītola.



Jārēķinās, ka arī liela daļa veterinārārstu atteiksies bez maksas sniegt palīdzību savvaļas dzīvniekiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti