Himalajos būs sastopami ne tikai Āzijas augstajiem kalniem raksturīgie dzīvnieki, bet arī apmeklētājiem būšot sajūta kā kalnos – varēs piesiet karodziņu un ieiet tūrisma centra būdiņā, kas atgādināšot tieši augsto kalnu iedzīvotāju mītnes, pastāstīja zoodārza valdes locekle.
"Zoodārzs vairs nebūs dažādu atsevišķu dzīvnieku ekspozīcija, bet tie būs tādi pasaules apgabali ar vienotu, autentisku vidi, kur dzīvo gan dzīvnieki, gan redzami augi, gan arī šeit dzīvojošo cilvēku vide," izskaidroja Bilzēna.
Te iecerēts pat Tibetas ciematiņš, kam gatavoties zoodārza darbinieki sākuši jau šodien.
"Informācijas centrs būs Tibetas ciematiņā. Te ikviens varēs pienākt un uzsiet savu karodziņu – tieši tāpat, kā tas ir Himalajos."
Rīgas zoodārzā būs arī jauni – Himalajiem raksturīgi – dzīvnieki. "Te būs sniega leopards un melnais lācis. Jau šobrīd sastopami pāvi," uzskaitīja Bilzēna. "Ieiešana šajās Himalaju nokalnēs – lai uzkāptu zoodārza Himalaju kalnos – ies cauri floras takām, un arī fauna mainīsies atkarībā no tā, pa kuru ceļu ies."
Viņa arī piebilst, ka šim reģionam raksturīgie kiangi, kas jau mitinās Rīgas zoodārzā, savulaik – pagājušā gadsimta 50. gados – bija pirmie kiangi no Ķīnas, kas bija aplūkojami kādā no zoodārziem ārpus savas dzimtenes.
Ieguldījumi vērienīgajās zoodārza inovācijās un pārmaiņās, kas iecerētas septiņos posmos 12 gadu laikā, plānoti 45 miljonu eiro apmērā, paskaidroja zoodārza valdes locekle.
"Sākam ar naudas ziņā vismazākajiem ieguldījumiem – Himalaju apvidus izmaksās tikai divus miljonus," izstāstīja Bilzēna.
Lai pabarotu visus dzīvniekus Rīgas zoodārzā, tas izmaksā 2000–3000 eiro dienā. "Daži no dzīvniekiem ēd tikai mango vai garneles un nevis vienkārši garneles, bet tieši tīģergarneles," skaidroja Bilzēna.
Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētājs Jānis Rudzītis norādīja: "Pēc mūsu aprēķiniem, aplēsēm, tas finansējuma apmērs būs apmēram starp 45 miljoniem eiro.
Šī nauda nav kādā seifā vai uz plauktiņa vai kādā kontā jau ieskaitīta – mums ir priekšā liels darbs, lai šo visu budžetu piepildītu.
Mēs izkalkulējām divus radikālus scenārijus – sliktākā, tātad finansiāli visietilpīgākā un grūtākā – ja šis viss tiktu realizēts par aizņemtu finansējumu, ideālākais scenārijs ir, kad mēs lielu daļu finansējuma dabūjam caur struktūrfondiem, caur grantiem, proti, neatmaksājama finansējuma veidā. Tas loģiski procesus padara teorētiski ātrākus, vieglākus, un arī šis gala skaitlis varētu arī palikt pie šiem 45 miljoniem, protams, ņemot vērā vispārējās tendences, kuras mēs nevaram ietekmēt.”
Kopumā zooloģiskajā dārzā tiks veidotas septiņas zonas – Āfrikas, Eirāzijas, Himalaju un Tibetas, Austrālijas, Kaukāzas, Dienvidamerikas, un arī Indonēzijas, Filipīnu un Jaungvinejas tropu mežu zona. Katrā no zonām būs apvidiem raksturīgās dzīvnieku kolekcijas.
Zooloģiskā dārza vadība plāno, ka nākotnē zoodārzā aptuveni 80% dzīvnieku būs vērtīgas, savvaļā retas un apdraudētas sugas, kā, piemēram, baltie degunradži, melnie stārķi un baltpurna brieži. Tomēr no atsevišķiem dzīvniekiem, kas jau šobrīd atrodas zoodārzā, būs arī jāatsakās, piemēram, pēc kāda laika uz Gruziju tiks pārvesti nīlzirgi.
Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza dzīvnieku kolekcijas departamenta vadītāja Guna Vītola, runājot par zoodārza pārtapšanu par četru sezonu bioparku, pauda: "Viena no lietām, ko mēs piedāvāsim mūsu viesiem, ir piedzīvojumu takas, katrā punktā viņi redzēs noteiktā veidā dzīvniekus, punkts būs aprīkots ar speciāliem varbūt pat skaņu efektiem, gaismas efektiem. Otrā lieta, ko mēs esam maz izmantojuši, tās ir imersijekspozīcijas, un tas nozīmē, ka cilvēki un dzīvnieki vizuāli atrodas vienā telpā, un šī telpa ir pietiekami sarežģīta un daudzslāņaina. Trešā lieta, ko mēs lietosim daudz vairāk nekā līdz šim, tās ir dažādu sugu dzīvnieku jauktās ekspozīcijas, tad pirmo reizi veidojam uzreiz veselu reģionu šo pastaigu. Turpināsim dot arī ieguldījumu dzīvnieku aizsardzībā un mūsu viesu izglītošanā. Vēl viena lieta, ko mēs līdz šim esam mazāk darījuši, un vienmēr esam vēlējušies darīt – rādīt vairāk lielus dzīvniekus.”
KONTEKSTS:
Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs izstrādājis attīstības vīziju, kas paredz Zooloģiskā dārza pārveidi par mūsdienīgu četru sezonu bioparku. Nākamajos 12 gados tiks mainīts Zoodārza izskats – veidojot piedzīvojumu takas apmeklētājiem un jauktās dzīvnieku ekspozīcijas.
Rīgas dome ir apstiprinājusi Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza attīstības koncepciju, kas paredz atteikties no ziloņu ekspozīcijas, bet kā galveno apskatāmo dzīvnieku izcelt balto degunradzi.
