Ornitologs Dmitrijs Boiko ziemeļu gulbjus pēta jau vairāk nekā 20 gadus. Ikdienā daudz biežāk, pat ziemās Latvijā var redzēt ziemeļu gulbju brālēnus – paugurknābja gulbjus, bet cēlos savvaļniekus tikai vasarās.
"Ziemeļu gulbis ir tāds riktīgs savvaļas putns, ļoti reti nāk uz piebarošanu, nedraudzējas ar cilvēku, aizpeld prom vai aizlido, tas sagūstīšanas laiks ir ļoti īss, tā ir vasaras otrā puse, kad mēs ķeram uz gredzenojam mazuļus, viņi jau diezgan lieli, bet nav lidotspējīgi, vai pieaugušos putnus, kuri maina spalvas, tāpēc nevar kādu laiku palidot," stāsta gulbju pētnieks Dmitrijs Boiko.
Šādu savvaļas putnu pētniecība ir nebeidzams process, jo vēl arvien ir daudz nezināmā. Tāpēc par 20 eiro ziedojumu izpētes biedrībai iespējams kļūt par kāda ziemeļu gulbja krustvecākiem.
Jāpiesakās ornitologam un viņš nosūta sarakstu ar pērn gredzenotiem putniem.
"Var pat izvēlēties – tēviņš vai mātīte, jaunais vai vecais putns, pārsvarā izvēlas jaunos, un pat vietu arī – mēs pārsvarā gredzenojam Kurzemes pusē, kur visvairāk ligzdo, bet var arī cilvēki no Vidzemes, Latgales pieteikties un tad piereģistrē mājaslapā, kur cilvēks var skatīties, vai ir kādi nolasījumi šim gulbim, cik daudz un kad," skaidro Boiko.
Bioloģe Rebeka Šķērstiņa ziemā kļuva par gulbju meitenes krustmāti. Uzdāvinājusi sev šo akciju Ziemassvētkos.
"Tagad arī reizi mēnesī sekoju līdzi, vai kāds viņu ir redzējis. Es domāju, ka gaidīšu vasaru, bet šogad jau ir bijuši četri novērojumi, un pēdējais ir no Vācijas ziemeļiem uz vienas salas, pirms tam viņa bija zemāk, tagad ir augstāk, tā ka ir cerība, ka viņa nāk atpakaļ uz Latviju. Varbūt vasarā būs jāskrien meklēt pašai," spriež Rīgas Zooloģiskā dārza izglītības metodiķe Rebeka Šķērstiņa.
Tiem, kuri kļūs par krustvecākiem, Dmitrijs Boiko arī parādīs interneta mājaslapu, kur var sekot līdzi, vai tie redzēti kaut kur Eiropā, kur lielākoties pārziemo mūsu gulbji.
"Ir bišķiņ adrenalīns iet tai mājaslapā, o, vēl viena rindiņa parādījusies, jā, tas ir dīvaini azartiskāk, nekā likās, jo ir tiešām tāds satraukums, īpaši, kad tiešām sāka nākt tie novērojumi, jo man nebija sākumā ticības, ka būs tik daudz, jo gredzeni ir tāda ķēpīga lieta, ka viņus bieži arī neatrod," turpina Šķērstiņa.
"Parasti cilvēks paskatās, ai, tas ir gulbis, ar gredzenu, gan jau ka tie pētnieki zina, bet pētnieki arī nevar visu Latviju izskraidīt un katru gulbi apskatīt, tāpēc – ja redz tādu gulbi ar kakla gredzenu, īpaši ziemeļu gulbi, tad lūgums par to ziņot," mudina Boiko.
Protams, iespējama arī situācija, ka gulbi, kas kļuvis par jūsu krustbērnu, neviens nav novērojis. Taču Dmitrijs Boiko stāsta, ka Eiropā putnu vērošana esot daudz vairāk izplatīta nekā Latvijā, daudziem mājās ir ne tikai tālskati, bet pat teleskopi, un redzēto putnu gredzenu numuri tiekot ievadīti regulāri.