Emzes parkā esam kopā ar Gulbenes novada Īpašuma pārraudzības nodaļas vides dizaina un labiekārtošanas speciālisti Laimu Šmiti-Ūdri. Emzes ezers ir M burta formā, tam ir vairākas salas un pussalas.
Te jāteic, ka ar šo un arī ar otru – Spārītes parku - saistās viena no skaistākajām Gulbenes leģendām – barona fon Volfa un viņa sievas Marisas mīlas stāsts. Barons tik ļoti ir savu sievu mīlējis, ka licis izrakt šo dīķi M burta formā. Laiks ir gājis un parks, protams, prasa kopšanu. 
"Pagājušajā ziemā izgājām visgarām Emzes ezeram, lai atzīmētu ainaviski mazvērtīgos, bīstamos kokus un lai veiktu parka sakopšanas sākuma darbus," pastāstīja Šmite-Ūdre. "Daļu no kokiem izzāģējām un tagad rudenī secinām, ka koku ciršanā ir vēl kāds palīgs. Šie palīgi ir bebri, kas šobrīd parku ir sākuši kopt savā veidā, nograužot, mūsuprāt, ainaviski vērtīgākos kokus, kas bija iezīmēti, kā ainaviskās dominantes. Skumji, ka tie ir tie lielākie, dižākie, veselākie, bet bebram ir sava doma."
Emzes parks nav vienīgā vieta, kuru Gulbenē iekārojuši bebri.
"Šoruden esam apjautuši, ka bebri mums ir no visām pusēm, un skumji, ka ir šeit, Emzes parkā, kas gan ir kā pilsētas nomale," paskaidroja Šmite-Ūdre. "Bet mums skumjāk, ka aizsargājams stādījums un pilsētai tuvāk ir Krustalīces upes krastos, kur bebri veido dambjus, ko labiekārtošanas iestāde regulāri jauc nost un tā ir cīņa nu jau vairāku nedēļu garumā. Nu jau mēnesi, un arī ezerā sevi bebri piesaka." 
Pilsētā medīt bebrus nedrīkst, ķert un vest ārpus pilsētas? Bet kā gan viņu noķert,
ir mēģināts jaukt viņu aizdambējumus, taču bebriem tā nav neatrisināma problēma.
"Labiekārtošanas iestāde nojauc un tad ir likmes, cik ilgā laikā [dambji] atkal atjaunojas, jā, viņi strādā ļoti ātri, ātrāk nekā cilvēki. Šobrīd mēs vēlētos arī citu pašvaldību pieredzi, kā šīs lietas varētu risināt," atzīst Šmite-Ūdre. 
Tātad, ko darīt, ja bebri ir iekārojuši dzīvot pilsētā? Dabas aizsardzības pārvaldē iesaka padomu prasīt Līgatnes dabas taku vadītājai Intai Langei. Viņas pirmais ieteikums ir vērtīgajiem kokiem, kur vēl nav būtiski apskādēti, aplikt režģi.
"Tie ir preventīvi pasākumi, kurus var darīt pirms tas bebrs vispār ir uzkūlies," iesaka Lange. "Ja ir parks, vēsturiski koki, dižkoki un visādas vērtības, tad ieteiktu tikai likt sētiņas riņķī, lai bebrs netiek klāt pie saknēm, reizēm ir veciem kokiem tādi pacēlumi. Tad tā sēta jāuzliek, lai viņš ne pie stumbra, ne pie sakņu augšgaliem netiek klāt."
Inta Lange arī atzīst, ka
risinājums nebūs bebru izķeršana un pārvešana uz kādu citu vietu, jo drīz vien tie vai citi būs atkal klāt.
Tāpēc ieteikums varētu būt pārņemt Rīgas pieredzi un mēģināt sadzīvot.
"Labs paraugs ir Rīga ar savu centru, visiem parkiem un kokiem, kurus arī apdraud bebri. Rīgā viens no risinājumiem, lai bebri nešiverē pa pilsētas parkiem, ir viņus piebarot, viņiem speciāli ved apšu zarus, apšu stumbru daļas, kur var grauzt mizu un izmantot stumbru pēc tam savām vajadzībām. Bebram piedāvā kaut kādu citu labāku kārumu."
Savukārt Valmierā, kad bebri sāka apgrauzt pilsētas Dzirnavu ezeriņa kokus, tos aplika ar iežogojumu. Varbūt tas bija iemesls, kāpēc pašā pilsētas centrā bebru vairs nav, bet ,kā informēja pašvaldībā, tad vispār Valmieru pametuši viņi nav.
Bebri gluži tāpat neies prom no vietas, kur viņi ir ieņēmuši teritoriju, viņiem nevar izstāstīt, ka šī ir pilsētas teritorija. Ja dzīvniekiem ir pārāk liela apdzīvotība tuvākā apkaimē, viņi dodas meklēt labākas vietas. Tātad Gulbenē nebūs viegls uzdevums nosargāt savus parkus no šiem ciemiņiem.
