Grīņu rezervātā atjaunos ārkārtīgi retu biotopu – slapjos virsājus

Vienā no četrām Latvijas visstingrākā režīma īpaši aizsargājamām dabas teritorijām – Grīņu rezervātā – drīz sāksies īpaši retā un saudzējamā biotopu tipa slapjo virsāju atjaunošana, lai radītu piemērotus apstākļus aizsargājamā auga grīņu sārtenes izplatības veicināšanai, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas izglītības centra “Slītere” vadītāja Ērika Kļaviņa.

Slapji virsāji ir ārkārtīgi rets biotopu jeb dzīvotņu veids, kas aizņem tikai 0,01% no Latvijas teritorijas, un viena no galvenajām tā pazīmēm ir atklāta ainava. Patlaban atklātas platības Grīņu rezervātā saglabājušās vien nelielu  fragmentu veidā, kas mijas ar pārmitriem vai purvainiem mežiem. Vēl 20. gadsimta sākumā slapji virsāji kopā ar zālājiem, zāļu purviem un skrajiem periodiski pārmitriem mežiem veidoja līdzenuma  ainavu Ziemupes un Sakas apkārtnē. 

Grīņu sārtene.

“Šīs ainavas pastāvēšana ir atkarīga no klimata pārmaiņām un biotopu apsaimniekošanas, kas kādreiz ietvēra ganīšanu, pļaušanu un kontrolētu dedzināšanu. Saimniekošanas mērķis bija ganību kvalitātes uzlabošana,” stāsta DAP Kurzemes reģiona administrācijas vadītāja Dace Sāmīte.

Grīņu sārtene.

Saskaņā ar ekspertu atzinumu lielākā daļa no slapjajiem virsājiem Latvijā ir degradēta, tie ir susināti un aizauguši ar kokiem. Grīņu dabas rezervāta regulējamā režīma zonā, aktīvi rīkojoties, ir iespējams atjaunot slapjos virsājus salīdzinoši neilgā laika posmā. Regulējamā zonā ir iekļautas teritorijas, kas vēsturiski bija uzturētas kā virsāji, taču padomju laikos valdošās meža politikas dēļ liela daļa aizsargājamās teritorijas tika savagota un tur ieaudzēts mežs. Specifisko ģeomorfoloģisko apstākļu dēļ bioloģiski vērtīgs mežs tur joprojām nav izveidojies.

Grīņu sārtene.

DAP Kurzemes reģionālā administrācija, ieviešot Grīņu dabas rezervāta dabas aizsardzības plānu, lai atjaunotu Latvijā izzūdošu biotopu – slapjo virsāju, veiks dabas daudzveidību uzturošus pasākumus. Šogad regulējamā režīma zona trīs kvartālos mežā veidos atvērumus, lai turpmākajos gados ar Eiropas Savienības fondu atbalstu veiktu biotopa atjaunošanai nepieciešamos apsaimniekošanas darbus.

Grīņu sārtene.

Grīņu dabas rezervāts dibināts 1936. gadā, lai aizsargātu retu meža augšanas apstākļu tipu – grīni, kurš sastopams tikai Baltijas jūras Kurzemes piekrastē. Rezervāta platība ir 1504 hektāri. Grīnī aug īpaši aizsargājama, Latvijā reta augu suga – grīņa sārtene, kuras labvēlīgai augšanai nepieciešamas atklātas platības – slapjie virsāji. No aizsargājamiem augiem sastopami Buksbauma grīslis, Baltijas dzegužpirkstīte, Fuksa dzegužpirkstīte, stāvlapu dzegužpirkstīte, plankumainā dzegužpirkstīte, purva sūnene u.c.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt