Grenlande atrodas klimata pārmaiņu frontes līnijā. Ledus, kas klāj ap 85 procentus Grenlandes teritorjas, veidojies pirms aptuveni miljona gadu, salīdzinoši aukstā periodā, kad ziemā uzsniga vairāk sniega, nekā vasarā varēja nokust. Bet arvien pieaugošās gaisa un okeānu temperatūras dēļ ledus šeit tagad kūst ātrāk nekā jebkad iepriekš.
Ledāju kušanas ātrums ir ļoti satraucošs
“Ar laika intervāla kameru, kas pavērsta uz Narsapa ledāja priekšdaļu, mēs uzņemam attēlus katru stundu. Jūs varat redzēt gaišu līniju fjorda otrā pusē. Tur ledus atradās 80. gadu beigās. Pēdējo 30 gadu laikā tas būtiski samazinājies, par kādiem sešiem kilometriem,” stāsta glacioloģe Aleksandra Meserli no Norvēģijas Polārā institūta.
“Ledāju kušanas ātrums visā pasaulē šobrīd ir ļoti satraucošs. Daudzi Alpu ledāji pazūd mūsu acu priekšā un vairs nepastāv. Tas ir noticis manas dzīves laikā.”
Vadošie zinātnieki ir vienisprātis, ka globālās sasilšanas cēlonis ir cilvēku darbība. Fosilā kurināmā izmantošana, liela mēroga mežizstrāde un liellopu audzēšana atmosfērā nogādā nedabiski lielu daudzumu siltumnīcefekta gāzu. Šīs gāzes savukārt aiztur saules izdalīto siltumu, tādējādi liekot zemei sasilt.
“Arvien vairāk oglekļa dioksīdam nonākot atmosfērā, situācija kļūst arvien nopietnāka. Domāju, ka mums nav ne mazākās nojausmas par to, cik slikti viss var kļūt. Mēs jau gadu desmitiem esam teikuši, ka mums ir jāsamazina oglekļa dioksīda emisijas. Tas ir vienīgais, ko varam darīt,” secina arktiskais hidrologs Arno Hammans.
Sekas jutīsim arī mēs
Lai arī sniegotās virsotnes liekas tālas un ar mums nesaistītas, ledāju kušanai ir tieša ietekme uz ikviena pasaules iedzīvotāja ikdienu. Pirmkārt, ledāji palīdz kontrolēt gaisa temperatūru pasaulē. Tiem kūstot, šis balanss var tikt izjaukts.
Visticamāk, piedzīvosim arvien biežākus karstuma viļņus, bet vēja virziena maiņu dēļ iespējami arī skaudri aukstuma viļņi.
Otrkārt, paaugstinoties jūras līmenim, visticamāk, izzudīs virkne piekrastes pilsētu, kā arī vairākas salu valstis.
Treškārt, ekstremālie laikapstākļi jau tagad ietekmē augus, ko patērējam ikdienā. Daļa produktu var izzust, bet citi kļūt ļoti dārgi. Tāpat, mainoties videi, apdraudēta arī virkne dzīvnieku. Un, izjaucot dabīgo līdzsvaru, sekas var būt ļoti skaudras.
