''Tagad viņš ir akmeņu krāvums. Kad es biju maziņš, tur viss notika - gan laivas nāca, gan zivis transportēja, viņš bija augsts, tagad viņš ir stipri pabrucis,'' atceras Ingus Konstants, kurš ir gan vietējais uzņēmējs, gan arī pārstāv Tūjas iedzīvotāju biedrību „Tūjaskrasts” Viņš ir viens no tūjēniešiem, kuri atbalsta vecā mola atdzimšanu.
Biedrība „Tūjaskrasts”, kā stāsta tās priekšsēdētājs Kristaps Jankovičs, aptaujājusi arī iedzīvotājus un vairākums ir par atjaunošanu:
''Tūjas iedzīvotāju viedoklis viennozīmīgi ir, ka tas ir nepieciešams, viņš ir jāatjauno - vai tur būtu kāda kafejnīca, kas piesaistītu vairāk cilvēkus, uzlabot infrastruktūru, kas ir nepieciešams. Kas tur būs, to lai lemj sabiedrība. (..) Tā kā biedru doma un arī aptaujāto - tomēr ir jābūt mazliet labākam, kā bija, labākam, jo tagad tehnoloģijas ir ļoti plašas.''
Ieceres par to, ka vajadzētu kaut ko darīt, lai mols tik tiešām nepārvērstos vien par akmeņu krāvumu jūrā, Tūjā izskanējušas jau arī agrāk, bet tad mols nebija Salacgrīvas novada pašvaldības īpašumā. Domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs stāsta, ka šopavasar tas ir ierakstīts Zemesgrāmatā kā pašvaldības īpašumā esošs:
''Tas bija piekritīgs valstij, jo zeme piederēja valstij, bet mēs griezāmies ar lūgumu atdot pašvaldībai, jo šādi objekti mums arī ir Ainažos – vecas ēkas, drupas, kas piekristu Satiksmes ministrijai, par cik ostas teritorija tā ir bijusi. Tad nu, kā redzams, valstij nekādas intereses nav, tad interese kaut ko darīt būtu pašvaldībai. Tā kā šobrīd pašvaldība var kaut ko darīt.''
Arī pašvaldībā saredz, ka mola atjaunošana būtu jāveic, gan saglabājot to kā vēsturisku liecību, gan arī domājot par šodienu.
''Man tā vīzija bija, ka šeit varētu izveidot vietu, kur varētu piestāt zvejas laivas, jahtas. Tūja ir raksturīga ar atpūtniekiem, versijas ir tādas, ka varētu būt vienkārši pastaigu vieta, varētu tur varbūt būt vasaras kafejnīca.''
Protams, lai atjaunotu molu, vajadzīgi līdzekļi. Tūjā vērtē, ka tos varētu gūt, startējot Eiropas Savienības projektu konkursos, jo arī līdz šim jau biedrība „Tūjaskrasts” ir veiksmīgi īstenojusi vairākus projektus, kas ļāvuši uzlabot piekrastes infrastruktūru.
''Ir jāizmanto iespēja, ka ir pieejams līdzfinansējums, jo dome jau nebūs spējīga par savu finansējumu ko tādu izveidot. Tā ir Eiropas naudiņa, uz ko varētu pretendēt un, ja šajā pēdējā periodā var paspēt, ir iespējas to izdarīt, kāpēc tad nedarīt!'' spriež Jankovičs.
Par to, kādu nākotni īsti Tūjā saredz vecajam molam, jau bija arī iedzīvotāju sanāksme. Tajā gan diskusijas bija karstas, jo ir arī bažas, vai mola atjaunošanas darbi netraucēs jūrmalas mierīgo ritmu. Un vēl - patlaban vienīgais piekļūšanas ceļš ir blakus esošā kempinga ziņā un, protams, līdz ar to arī iebildumi. Dagnis Straubergs gan uzskata, ka risinājumu var rast:
''Būtībā jau šie īpašnieki to ceļu atver, bija tur kaut kādas pretenzijas par to, ja pa naktīm tur stāv vaļā, tad jaunieši tur trako, ar mašīnām brauc un mieru traucē. Es pieņemu, varbūt tam ceļam nevajadzētu būt vaļā cauru diennakti, vakarā tiešām varbūt šo ceļu var slēgt, bet es domāju, ka mēs varētu parunāt un tās intereses jau apmēram būtu līdzīgas.''
Vienu gan sarunā Dagnis Straubergs uzsver pat vairākkārt - vispirms pašiem Tūjas iedzīvotājiem ir jābūt skaidrai vīzijai, kādu vēlas redzēt vecā mola nākotni.
''Tas Tūjai nāktu kā labums un, ja vēl varētu izveidot, ka te varētu piestāt zvejnieku laivas, parādītos dzīvība, tiktu vēl viens ceļš atvērts, ne tikai no Salacgrīvas, Rīgas, no Valmieras, Limbažiem, bet arī no jūras uz Tūju. Protams, ja mēs kopīgi izdomājam, kas tur ir vajadzīgs, arī pašvaldība pieliks savu roku, es domāju, ka tas varētu nākotnē būt interesants objekts,'' pauž Straubergs.
Saglabāšanas nolūkā savā īpašumā Salacgrīvas novada pašvaldība vēlas pārņemt arī Ainažu molu, kura daļa ir Satiksmes ministrijas ziņā. Bet par Tūjas mola nākotni tātad tiek gaidīti iedzīvotāju ieteikumi.
