Gļotsēnes – veido kolonijas, pārvietojas un patiesībā nemaz nav sēnes

Gļotsēnes (Myxomycota) – vienkārši mirstīgie ļaudis šos savdabīgos radījumus visbiežāk ievēro, sēņojot vai ogojot, – ja vispār ievēro. Ļoti bieži tie nejauši nokļūst mikologu redzes laukā tad, kad mikologi jeb sēņu pētnieki meklē sēnes. Tomēr ir cilvēki, kuri tīši raugās pēc gļotsēnēm, un tieši viņi tās atrod visbiežāk. Jānorāda, ka līdz šim mūsu valstī uzietas un noteiktas jau vairāk nekā 170 gļotsēņu sugas. Tomēr gļotsēnes nemaz nav sēnes!

Tuvojas septembris – mēnesis, kas Latvijā atzīts par gļotsēnēm bagātāko mēnesi. Te gan vieta piebildei: ja vien ir vēlme, kaut kādas gļotsēnes var bez īpaši lielas piepūles sameklēt jebkurā mēnesī, jebkurā gada periodā (arī aukstajā, ja vien netraucē sniega sega). Tiesa, vieglāk tas izdodas tad, ja ir gļotsēnēm labvēlīgi apstākļi, proti, tām īsti netīk ilgstošs nepārtraukta lietus periods un arī ilgstošs sausums.

Tagad laiks būtiskam atgādinājumam: neraugoties uz provokatīvo latvisko nosaukumu, gļotsēnes nav sēnes.

Precīzāks definējums skanētu tā: gļotsēnes jau labu laiku vairs nepieskaita sēņu valstij, nu tās iekļautas protistu valstī. Agrāk gļotsēnes tika uzskatītas par sēnēm, jo tās tāpat kā sēnes barojas galvenokārt ar organiskām atliekām jeb ir saprotrofas  un – galvenais – tās tāpat kā sēnes vairojas, veidojot sporas.

Taču atšķirībā no sēnēm gļotsēnem nav micēlija, turklāt šie organismi spēj, kad nepieciešams, aktīvi pārvietoties un veidot kolonijas – gluži kā dzīvnieki.

Tomēr viņiem nav visu dzīvniekiem raksturīgo pazīmju. Gļotsēnēm trūkst arī būtiskāko augiem raksturīgo pazīmju.

Gļotsēnes veiksmīgi spēj eksistēt kā atsevišķas šūnas, taču agrāk vai vēlāk, bet jo īpaši tad, kad trūkst ēdmaņas vai nepietiek valgmes, vienšūnas radījumi tiecas sapulcēties vienkop, lai apvienojušies radītu specifisku struktūru (tā saucamo plazmodiju) – vairāk vai mazāk gļotainu veidojumu, kas ietver sevī visu bijušo atsevišķo šūnu citoplazmu un kodolus. Šis veidojums sāk kā vienots organisms, citoplazmai plūstot, lēni pārvietoties labvēlīgāku dzīves apstākļu meklējumos.

Plazmodijs spēj, analizējot apkārtējā gaisa ķīmisko sastāvu, noteikt potenciālā ēdiena vai mitruma atrašanās virzienu. Kad virziens noteikts, sākas mērķtiecīga kustība.

Gļotsēņu daudzšūnu struktūru (plazmodiju) lielums atkarībā gan no sugas, gan citiem nosacījumiem mēdz būt dažāds – mērāms milimetros, centimetros, decimetros. Daudzu sugu plazmodiji visai viegli maina formu. Tie var būt caurspīdīgi veidojumi, tomēr biežāk ir spilgti krāsoti, parasti dzeltenā, oranžā, baltā, rozā vai sarkanā krāsā. Daudzu sugu gļotsēnes salīdzinoši viegli pamanāmas tieši sava košā krāsojuma dēļ.

Visbiežāk gļotainie veidojumi ieraugāmi mežos uz trūdošas koksnes (kritalām, celmiem, koku stumbriem, zariem), arī uz zemes, uz sūnām, uz lakstaugu stiebriem un lapām, taču var atrasties burtiski jebkur.

Cilvēku acīm viegli saskatāmais (plazmodijveidīgais) gļotsēņu dzīves cikla posms sastāv no divām pamatfāzēm – veģetatīvās fāzes un sporu veidošanas fāzes.

Veģetatīvās fāzes laikā plazmodijam, meklējot piemērotākus apstākļus, piemīt tieksme pārvietoties mitruma un tumsas virzienā. Pēc veģetatīvās fāzes daudzu sugu plazmodijiem rakstura pretēja tendence – pārvietoties no mitruma un tumsas sausuma un gaismas virzienā, lai nokļūtu sporu veidošanas fāzei piemērotākos apstākļos un tur nobriestu. Ieņēmušas atbilstošu vietu, gļotsēnes pārstāj ēst vai mazāk radikāli maina savu formu, – atkarībā no sugas, tās rada vienu vai daudzus augļķermeņus, kuros attīstās sporas. Zūd gļotainums. Jāpiebilst: šai fāzē ne vien maina formu, bet arī var un mēdz mainīt krāsu.

Kad sporas nobriedušas, gļotsēņu augļķermeņi zaudē šķidrumu, saplaisā. Sporas izbirst. Tās izplatās galvenokārt ar vēja palīdzību un pielīpot dzīvniekiem.

Raksts pirmo reizi publicēts 2022. gada 29. augustā.

Rakstu sēriju līdzfinansē:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti