Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas aprēķiniem, pēdējo 70 gadu laikā vidējā gaisa temperatūra Mongolijā ir paaugstinājusies vismaz par diviem grādiem. Tas ir noticis vairāk nekā trīs reizes ātrāk nekā citur pasaulē.
Pašlaik 70% zemes ir atzītas par nederīgām, daudzus reģionus skārusi pārtuksnešošanās, un valstī esošie ledāji zaudējuši trešo daļu no kopējā apjoma.
Šī gada vasara Mongolijā bijusi karstākā pēdējo 56 gadu laikā, tādējādi lielākā valsts daļa cietusi no sausuma.
Vietējie iedzīvotāji zina, ka šāds sausums nozīmē ko daudz sliktāku – ļoti bargu ziemu. Mongolijas stepju iedzīvotāji jau tagad saskaras ar dabas mainību – zāle izaug nepietiekami, līdz ar to dzīvniekiem ir par maz barības.
Ņemot vērā Mongolijas klimata īpatnības, nākamajā ziemā varētu būt ilgstošs sals, kas varētu sasniegt pat -50 grādus. Savukārt ilgstošais sals var ietekmēt jau nākamā gada ražu.
"Tā kā Mongolija ir tālu no jūras, augstu kalnos, to pamatīgi ietekmē klimata pārmaiņas. Pie augstākām temperatūrām mums ir liels sausuma risks," saka Mongolijas Atmosfēras izmaiņu izpētes departamenta vadītājs Gomboduluvs Purejavs.
Mongolijā vasarās līst ļoti reti, un to ietekmē lielais attālums no jūras. Vietējās ministrijas jau tagad mēģina meklēt iespējas, kā izvairīties no lielajiem zaudējumiem, ko varētu izraisīt klimata pārmaiņas.
"Lauksaimniecība un ar to saistītās jomas ir ļoti trauslas pret klimata pārmaiņām.
Tas liek cilvēkiem pamest laukus un stepes un pārcelties uz dzīvi pilsētā. Ulanbatorā jau tagad dzīvo vairāk nekā puse no valsts iedzīvotāju kopskaita," klāsta ANO koordinatore Mongolijā Beata Trankmane.
Daudzi cilvēki, kuri apmetas uz dzīvi Mongolijas galvaspilsētā, nespēj pierast pie dzīves pilsētā. Bijušie lauku iedzīvotāji visbiežāk dzīvo pilsētas jurtu rajonā. Lai pārciestu auksto ziemu, pastiprināti tiek kurinātas ogles. Darba atrašana sagādā visai būtiskas problēmas.
Arī Mongolijai ir savs rīcības plāns, lai līdz 2030. gadam mazinātu klimata radītās izmaiņas valstī.
