Septiņas dienas Eiropā

Kārtējie Grieķijas finanšu krīzes riski un aicinājumi likvidēt ofšoru kontu sistēmu

Septiņas dienas Eiropā

Grieķijas parādu restrukturizēšana. Latviešu kino Kannās

Jau septiņus mēnešus globālās temperatūras pārsniedz normu. Kādas tam būs sekas?

Globālā sasilšana – bīstams process vai mīts, kas mums dārgi izmaksā?

Klimata pārmaiņu jautājumā ir cilvēki, kas dedzīgi aizstāv šādu zinātnieku skatījumu, un cilvēki, kas ir skeptiski par to. Un ir cilvēki, kas to asi nosoda. Šo viedokļu sadursmes izskan aizvien skaļāk, jo reālas izmaiņas nozīmē ekonomiskos pārkārtojumus.

Dažādas organizācijas pasaulē mēra Zemes temperatūru un cenšas saprast, kā novērojumi dabā varētu sniegt atbildi par to, kas notiek. Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) nesen ziņoja, ka dati par aprīli uzrāda absolūto siltuma rekordu pasaules mērogā. Gaisa temperatūra pēdējo trīs mēnešu laikā konstanti par vismaz vienu grādu pēc Celsija skalas pārsniegusi to normu, ko uzskata par atskaites punktu. Tieši temperatūras svārstības rada bažas, ka klimata pārmaiņas ir īstas.

Zinātnieku darbs ir pētīt un meklēt kopsakarības, politiķu darbs ir meklēt risinājumus politiskā līmenī, bet žurnālistu un aktīvistu darbs ir ziņot un piedāvāt faktus. Vairākās pasaules valstīs izvēršas asa cīņa starp klimata pārmaiņu aizstāvjiem un noliedzējiem, jo reālas izmaiņas nozīmē ekonomiskos pārkārtojumus.

ASV ir aktīvas lobētāju grupas, kuras veido politekonomijā skoloti cilvēki. Viens no tādiem ir Marks Morano, kurš bija viens no Republikāņu partijas vēlēšanu komandas veidotājiem, bet tagad vada pretklimata pārmaiņu organizāciju. Viņš ir pārliecināts, ka klimata pārmaiņas ir blēņas.

Kādā diskusijā Morano apgalvoja, ka viņa pārliecību veido fakti: “Mēs vadāmies pēc pierādījumiem, kuri parāda, ka globālo sasilšanu veicina simtiem dažādu faktoru, piemēram, okeānu cikli, ūdens temperatūra, metāns, Saules sistēma un Saules aktivitāte, mākoņi un vulkānu darbība un putekļi, kas no tās rodas. Ideja - oglekļa dioksīds ir aste, kas luncina  suni, - vienkārši nav izskaidrojums. Ja vēl pameklējam faktus vai aprakstus zinātniskajā literatūrā, ir plaši atrodama informācija, ka viduslaikos un romiešu laikā arī ir bijuši karstuma viļņi, kuros nu nekādi nebija vainojams CO2 izmešu daudzums. Kas tagad notiek? ANO dati liecina, ka pēdējās divās desmitgadēs ir bijuši vairāki gadi, kad gaisa temperatūra nav palielinājusies. Bet ASV Kongress, ANO rada mītu, ka viņi var ietekmēt laikapstākļus. Tā, it kā viņi spētu samazināt viesuļvētru spēku un tornado postījumus.”

Lielu darba daļu, publiski skaidrojot klimata pārmaiņu pazīmes, ASV pilda Bils Najs. Viņš ir populārzinātnisku raidījumu vadītājs, kurš uzskata, ka klimata pārmaiņu pretinieki nespēj uztvert argumentus precīzi. Pieminēt temperatūras nepaaugstināšanos ir viegli, ja skatās uz virspusējiem datiem, piemēram, pa pilsētām. Bet Zemes temperatūra aug, ja to novēro globālā līmenī.

“Sāksim ar faktiem – romiešu periods tiešām neatspoguļo visu pasauli. Kritiķiem varam pajautāt – vai jūs piekrītat, ka bērnībā oglekļa dioksīda izmešu nebija tik daudz kā tagad? Līmenis aug ļoti strauji. Tā ir atšķirība starp vecajiem sliktajiem laikiem un mūsdienām. Tieši CO2 pieauguma dinamika satrauc, un to ietekmē cilvēka darbība. Paskatieties ledājos, kuros ir iesprostots gaiss no ļoti senas pagātnes. Tādā veidā mēs analizējam, kāda bija tālās pagātnes gaisa kvalitāte, un tā liecina - CO2 daudzums bija mazāks. Viduslaiku sasilšanas periods ir izplatīts arguments, bet tas ir Eiropas fenomens, tā kā uz pasauli to attiecināt nevar. Kad es biju bērns, pasaules iedzīvotāju skaits sasniedza 3 miljardus. Manas dzīves laikā iedzīvotāju skaits ir vairāk nekā dubultojies. Un pasaulē visi grib dzīvot kā mēs, attīstītās pasaules valstis. Tas nozīmē, dedzināt oglekli un izmest izmešus atmosfērā,” norāda Bils Najs.

Līdzās zinātnieku viedoklim pastāv arī virkne citu skatījumu, piemēram, laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs savus novērojumus balsta uz senču vērojumiem un ticējumiem. Viņš pievērš uzmanību arī zīmīgajiem laika prognozēšanas datumiem, tāpat arī daudz ko var secināt no novērojumiem dabā. Arī viņš pamanījis cilvēka atstāto ietekmi uz klimatu: “Kad es sekoju līdzi, tad es pamatojos uz cikliem. Šķiet, ka tie cikli arī dabā ir tādi. Un, kad skatās globāli, tad arī mūsu mazajā zemītē tie cikli atkārtojas. Mums varbūt nav ļoti senu dabas vērojumu tradīcijas, bet to, ka cilvēka darbība atstāj kaut kādu ietekmi, tas, protams, arī atsaucas. Nobīdes veidojas, sekojot laikam, jo, protams, viss ir kustībā un mainībā. Bet tomēr kaut kāds cikliskums dabā ir – tas arī nosaka aukstākus un siltākus posmus, un tas periodiski atkārtojas.”

Bukšs ir novērojis, ka dabas uzvedība mainās: “Lielie cikli var būt citādi, tie varbūt nav ar tādu cikliskumu kā agrāk. Tagad ir sajūta, ka cikli izpaužas straujāk. Vismaz manos vērojumos šķiet, ka tie ir īsāki, bet spēcīgāki. Piemēram, ja kādreiz vēji varēja būt vienmērīgāki, tad tagad tie var sagriezties pēkšņi un tā brāzmaināk. Nokrišņi arī var izpausties stiprākā veidā, uzgāzt pamatīgas lietus gāzes virsū. Var arī būt kā šobrīd –  tādi tukšuma posmi, kad ir sauss, vēss.”

Var, protams, neticēt laika vērotājiem un temperatūras mērītājiem, bet varbūt pareizas piegājiens būtu vadīties pēc mazākā ļaunuma? Bils Najs norāda, kā mainītos cilvēku dzīve, ja mēs kaut vai viltus veidā ticētu, ka klimats mainās un mums jārīkojas: “Ja mēs nopietni sāktu samazināt CO2 izmešus, tad mēs atrastu veidu, kā uzlabot dzīvi, īpaši enerģijas pārneses un uzglabāšanas tehnoloģijās. Tādā veidā, grozies kā gribi, bet mēs uzlabotu pasauli, mēs radītu labākas dzīves priekšnoteikumus. Problēma ir, ka ļoti daudzi cilvēki dzīvo pie ūdens, tas tā ir bijis jau no pirmsākumiem. Kad Zeme uzsilst, tad izkūst polos esošie ledāji. Ūdens līmenis ceļas. Kad 2012.gadā ASV un Ņujorku skāra viesuļvētra Sendija, tad zaudējumi bija vismaz 30 miljardi dolāru. Un tas ir attīstītajā pasaulē, kur mums ir iespēja reaģēt uz dabas katastrofām.”

Bils Najs pieminēja 30 miljardus dolāru kā zaudējumus pēc viesuļvētras Sendija, ir arī avoti, kas min 70 miljardus. Skaidrs ir viens – dabas katastrofas izmaksā dārgi. Eiropas Komisija un atsevišķas Eiropas valstis ir nospraudušas mērķi samazināt savu oglekļa dioksīda izmešu apjomu. Bils Najs aizskāra naudas jautājumu, kas lielā mērā rada bažas, kad kāds sāk runāt par klimata pārmaiņām.

Nesen mediji vēstīja, ka Eiropas Komisijas mērķi CO2 izmešu samazināšanā varētu smagi skart Latvijas lauksaimniekus un mežsaimniekus. Vēlāk tika ziņots, ka pēc pāris gadiem pieaugt varētu arī vieglā autotransporta nodokļi, lai mazinātu to ietekmi uz CO2 izmešu daudzumu. Parādās reāli zaudējumi reālai ekonomikai. Dzīves kvalitāti un dārdzību varētu ietekmēt paradumu maiņa, lai novērstu klimata izmaiņas.

Tomēr prātā paliek pieeja salīdzināt, kas būtu mūsu zaudējums katrā no scenārijiem. Ja kļūdās klimata pārmaiņu pretinieki, draud globāla katastrofa ar bīstamām sekām. Bet, ja kļūdās klimata pārmaiņu aktīvisti, draud milzīgi tēriņi, paradumu maiņa, kas varētu rezultātā atnest jaunas tehnoloģijas. Ja nav pilnīgas pārliecības par datiem, kurus piedāvā zinātnieki, tad labāk izvēlēties mazāko ļaunumu. Ja izvēle ir par bojā eju dabas katastrofā vai naudu, kas jāiztērē, cenšoties iemācīties dzīvot atbildīgi, loģiskāk šķiet tomēr izvēlēties pēdējo.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti