Paziņojumā medijiem VARAM norāda, ka Valsts vides dienests (VVD) pārbaudē Deglava ielas atkritumu kalnā konstatējis, ka iedzīvotāji ne tikai brīvi var piekļūt aprakto atkritumu kalnam, bet arī uz tā atrodas pārbaudes laikā.
“Tā joprojām ir izgāztuve, un uz šī kalna nedrīkst atrasties vismaz piecus gadus vai arī līdz brīdim, kamēr monitorings uzrāda, ka šī vieta vairs nav bīstama iedzīvotāju veselībai un dzīvībai. Neievērojot noteikumus, Rīgas dome riskē arī ar nodokļu maksātāju naudu, kas būs jānovirza, lai atmaksātu Eiropas Savienības struktūrfondu izlietojumu,” norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).
Intervijā LTV raidījumam ''Rīta Panorāma" Gerhards gan atzina, ka pašlaik nav konstatēta gāzu piesārņojuma noplūde. Taču esot pilnīgi skaidrs, ka dabiskie procesi notiek, tieši tāpēc ir paredzēts piecu gadu termiņš. Šī vieta radot potenciāli lielu risku cilvēkiem un videi.
VARAM esot vairākkārt norādījusi Rīgas domei uz pienākumu nepieļaut iedzīvotāju piekļuvi rekultivētajai izgāztuvei, atgādinot, ka tieši šim nolūkam projektā finansēta arī žoga izbūve. Esot arī rosināts izveidot fiziskās apsardzes posteni teritorijā.
Savukārt dome periodiski esot uzrunājusi VARAM atļaut apbērtajā atkritumu kalnā rīkot dažāda veida izklaides: ierīkot soliņus, piknika vietas. Ministrija to visos gadījumos ir noraidījusi, jo, veicot būvniecības darbus, piemēram, rotaļlaukumu vai piknika vietu izveidi, pastāv risks nelabvēlīgi mainīt līdzsvaru grunts slāņos, kāds izveidots izgāztuves rekultivācijas laikā. Tādējādi var tikt veicināta piesārņojuma vai emisiju izplatība arī gaisā un tās var būt toksiskas, tāpēc pastāv drošības riski ne tikai videi, bet arī cilvēkiem. Grunts joprojām ir uzskatāma par piesārņotu un nestabilu.
Kalns vismaz piecus gadus jāsaglabā neskarts, tā esot noteikts domes un VARAM līgumā, un 20 gadus ir jāveic monitorings nolūkā garantēt iedzīvotāju drošību.
