Zināmais nezināmajā

Smadzeņu evolūcija: senākās un jaunākās struktūras

Zināmais nezināmajā

Medikamentu piesārņojums un tehnoloģijas vides attīrīšanai. Iepazīstina Brigita Daļecka

Ko lācenes un lazdu ziedēšana var pateikt par izmaiņām klimatā?

Ģeogrāfe: Dabā novērojamas arvien lielākas novirzes no vidējās normas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Augšanas sezona kļūst arvien garāka un, lai gan tas varētu šķist pozitīvi, tas nozīmē arī ilgāku kaitēkļu aktivitāti un lielāku iespēju attīstīties slimībām, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” sacīja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes vadošā pētniece Gunta Kalvāne.

Ir augu sugas, kurām ziedēšanas sākums laika gaitā novirzījies par vairākiem mēnešiem. “Ja kādreiz, piemēram, lazdas ziedēja marta beigās, vēlajos gados pat aprīļa vidū, tad tagad arvien biežāk februāra sākumā vai vidū, citos gados pat decembra beigās, kas ir zīme, ka dabā notiek pārmaiņas,” teica pētniece.

Jo agrāk plaukst ziedi, nogatavojas augļi jeb novirzes no vidējās normas ir lielākas, jo šīs izmaiņas būtiskāk ietekmē dabu.

Atsevišķām koku sugām, piemēram, bērzam un liepai, Latvijā rudens iestājas agrāk, bet citām, piemēram, kļavai, apsei, ābelei lapas dzeltē un krīt vēlāk. Tas nozīmē, ka pagarinās augšanas sezona. Jebkuras izmaiņas prasa pielāgošanos un šajā gadījumā tas ir liels izaicinājums lauksaimniekiem.

Fenologs Andris Ģērmanis piebilda, ka svarīgi skatīties, kā klimata pārmaiņas ietekmē norises dabā un kādu efektu tās atstāj viena uz otru. Kā piemēru viņš minēja gājputnus, kuri pārtiek no kukaiņiem. Parasti tie no siltajām zemēm atgriežas aprīļa beigās vai maija sākumā. Ja tas notiek ātrāk, ir iespēja, ka nebūs pieejama barība. 

Pētniece Kalvāne vērsa uzmanību uz risku, ko veicina šāda nesakritība: “Evolūcijas gaitā bijām pielāgojušies, ka, piemēram, kukaiņi attīstās vienādā laikā ar gājputniem, bet šobrīd tas tā vairs nenotiek. Tiek izjauktas arī barības ķēdes, un fenologi ir ļoti satraukušies gan par apputeksnētājiem, gan kukaiņiem, jo viņi vairs nav tik spēcīgi. Tas ietekmē arī viņu mazuļus un nākamās paaudzes.”

“Fenoloģiskie dati savā ziņā ir vieglākais, vienkāršākais un lētākais veids, kā pamatot, ka klimata pārmaiņas ir reālas, jo daba mums nekad nemelo,” pauda Kalvāne, kura fenologus dēvē par dabas valodas tulkiem. 

Ir dažādi veidi, kā sabiedrība var iesaistīties fenoloģisko novērojumu veikšanā. Piemēram, ejot pa ierasto maršrutu, ieraugot, ka uzziedējis tas, kas vakar vēl neziedēja, un mājaslapā dabasdati.lv ievietojot informāciju un auga fotogrāfiju. Vēl viens variants ir kļūt par brīvprātīgo fenoloģisko novērotāju un noteiktā tabulā pastāvīgi piefiksēt dabas norises savas pilsētas vai pagasta teritorijā. Atliek vien pazīt Latvijas populārākās savvaļas augu un dzīvnieku sugas. Pieteikties iespējams, rakstot uz e-pastu [email protected] vai [email protected].

 

Zināmais nezināmajā

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti