Ķepa uz sirds

Lora, Semo, Bucis un viņu saimniece Sabīne Berezina

Ķepa uz sirds

Talantīgā Kimberlija

Kas notiek ar šķirnes suņiem?

Ģenētiskas kļūdas vai slikta audzināšana? Nav vienprātības, vai šķirnes suņi kļūst agresīvāki

Visai bieži suņu saimnieki Latvijā konstatē, ka viņu par lielu naudu iegādātais mīlulis nav gluži tāds, kā bija solīts šķirnes standartā. Ja veselības un iedzimtas ģenētiskas problēmas nav pārsteigums, tad pēdējā laikā izmaiņas vērojamas suņu raksturā  - pat draudzīgie labradori reizēm uzvedas visai agresīvi. Kas notiek ar šķirnes suņiem?

Pirmais, kas ir jānoskaidro, vai suņu raksturi patiešām mainās. Ir skaidrs, ka neveiksmīgie šķirnes suņu pircēji vainos audzētājus, bet audzētāji - jauno saimnieku nemākulību.

Veterinārārsts Normunds Fjodorovs šķirnes suņu raksturu izmaiņas ir pamanījis.

“Parasti cilvēki labradoru vizualizē kā absolūtu mieramiku – pilnīgs mīļdzīvnieks, kas nemāk kost un muti izmanto tikai ēšanai. Tad tagad pēdējos piecos gados ir tendence, ka raksturs mainās. Ļoti daudzi kļūst bailīgi un tāpēc agresīvi,” saka Fjodorovs.

Viņš uzskata, ka problēma nav suņu audzināšanā, bet tieši ģenētikā.

“Manuprāt, atlases process dzīvnieku pavairošanā nav aizgājis pareizajā virzienā. Ir parādījušās paviršības,” klāsta Fjodorovs. Šeit varētu būt divi skaidrojumi. Vai nu suņu audzētāji vairāk koncentrējas uz suņu veselīgumu un raksturu pamet novārtā, vai arī, dzenoties pēc lielākas peļņas, viņi riskē un pavairošanu veic ar lētākiem, bet nekvalitatīvākiem vecākiem. Tā kā pēdējos gados suņiem ir parādījušās ne tikai raksturu un uzvedības, bet arī lielākas veselības problēmas, ticamāka izskatās “alkatīgā versija”.

Mazo šķirņu suņiem gandrīz visiem ir problēmas ar ceļa kauliem. Kinoloģe, Latvijas Kinoloģiskās federācijas eksperte Ļena Valdmane uzskata, ka situācija nav tik dramatiska. “Es neteiktu, ka viņi kļūst agresīvi. Labradors ir darba suns. Viņiem arī standartā ir noteikts, ka viņš ir darba suns, kas ir ļoti aktīvs un ļoti tendēts uz darbu kopā ar cilvēku,” stāsta Valdmane. “(..) Es teiktu, ka suns netiek nodarbināts. Tās ir uzvedības, nevis temperamenta problēmas,” viņa norāda.

Proti, daudzas suņu šķirnes zaudē savu funkciju - ganu suņiem nav ko ganīt, sargu suņiem nav ko sargāt, žurku suņiem pietrūkst žurku... Suņi kļūst par kompanjoniem un loģiski, ka mainās arī suņu uzvedība.

Ja saimnieki savus šķirnes suņus pietiekami daudz nodarbinātu - problēmu nebūtu. Galvenā atbildība par suņa raksturu ir jāuzņemas jaunajam saimniekam. “Es domāju, ka nevis suņi paliek aktīvāki, bet cilvēki slinkāki attiecībā uz suņu audzināšanu,” norāda Valdmane.

Suņu audzētāja Ina Rabkeviča ar suņu audzēšanu nodarbojas jau daudzus gadus. Viņa pieļauj, ka suņu raksturu izmaiņas varētu būt arī kādu negodprātīgu audzētāju vaina.  Tāpēc, iegādājoties šķirnes suni, noteikti vajag iepazīties ar viņa vecākiem. Arī izcili vecāku ciltsraksti un čempionu balvas dod zināmu garantiju. Balvas jau piešķir eksperti, kuriem sava reputācija ir svarīga. Pat ja nav paveicies un nopirktā suņa raksturs nav tāds, kā cerēts, labs un rūpīgs saimnieks to var mainīt. 

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti