Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Jaunās māmiņas – uzņēmējas

GNP atjaunotas retas dabas teritorijas

Gaujas Nacionālajā parkā atjaunotas retas dabas teritorijas

Pirms pieciem gadiem Dabas aizsardzības pārvalde sāka atjaunot Gaujas Nacionālā parka mežus. Biotopu atjaunošanas darbi notika gan nogāzēs un gravās, gan purvainos mežos, arī sausos priežu mežos un citviet, kur atjaunoja meža radībām nepieciešamo vidi. Daudzviet veikti aizsargājamai teritorijai neraksturīgie ciršanas darbi.

Arī Pārgaujas novada Ungurmuižas parks atbrīvots no liekajiem kokiem un krūmiem. Tā ir lielākā atradne Gaujas Nacionālajā parkā, kur senos ozolos mīt lapkoku praulgrauzis.

Ir valstis, kur lapkoku praulgrauzis izzudis vai ir uz iznīkšanas robežas. Latvijā šis kukainis ierakstīts Sarkanajā grāmatā un zināmas aptuveni 50 vietas, kur tas sastopams. Lapkoku praulgrauzis attīstās un dzīvo vismaz 100 gadu vecu ozolu dobumos, bet vietai, kur koki aug, jābūt gaišai un saulainai. Pirmoreiz Latvijā veikta plašāka šo koku atēnošana.

“Tā ir kā lietussarga suga. Aizsargājot tieši šo kukainīti, mēs aizsargājam vēl vismaz 300 sugas, kas arī uzturas šajā pašā kokā. Tie ir gan kukaiņi, gan mazie putniņi, gan arī mazie zīdītāji,” saka projekta „For-Rest” koordinatore Kristīne Cināte.

Viņu papildina projekta sugu un biotopu eksperts Viesturs Lārmanis: “Ilgtermiņa vīzija paredz, ka tur mums būs vairāki tādi parkveidīgi koki un ka tur varēs dzīvot pietiekami liela šīs sugas populācija, lai viņa būtu arī stabila ilgtermiņā.”

Citviet, lai saglabātu purvus, aizbērti grāvji, bet sausajos priežu mežos koki speciāli kaltēti, tur izcirstas egles un veidotas kritalas jeb uz zemes guloši koki. “Tiek radīta vide, kur dzīvot kukaiņu sugām. Līdz ar to, ja mežā ir vairāk kukaiņu sugu, ja rodas arvien vairāk putnu, mežs atjauno savu dabisko ekosistēmu,” saka Cināte.

“Tas redzējums ir ne vien plašāks, bet arī tālāks - par to pašu lapkoku praulgrauža aizsardzību, kur mums ir jādomā par ļoti veciem kokiem, un lai tādi būtu arī pēc 300 gadiem. Tas ir daudzu cilvēku, paaudžu garumā domu gājiens. Līdz šim varbūt Latvijā tādu piemēru ir pamaz, kur tā ir darīts,” papildina Lārmanis.

Lai arī projektu īstenot bija paredzēts līdz pagājušā gada 31.augustam, tā termiņu rudenī pagarināja līdz šī gada marta pēdējai dienai. Tiesa, lai arī projekts noslēdzas, tā aizsāktās aktivitātes turpināsies. No krūmiem un liekajiem kokiem atbrīvotajās parku teritorijās plāno pļaušanu vai noganīšanu, lai ainava atkārtoti neaizaugtu.

60% no projekta kopējās summas, kas ir gandrīz 500 000, finansēja Eiropas Savienība, pārējo – Latvijas Vides aizsardzības fonds un projekta partneri.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti