ĪSUMĀ:
- Gaujas nacionālā parkā Āraišu evenģeliski luteriskās draudzes teritorijā plānots izcirst lielu daudzumu koku.
- Teritorijai blakus dzīvojošie ceļ trauksmi un bažījas par kailcirti.
- Satraucas, ka tiks izbojāta Gaujas nacionālā parka un teritorijas, kura atrodas Āraišu ezera apsaimniekošanas plāna zonā, dabiskā ainava.
- Koku izciršana esot nepieciešama, lai zemi pārdotu.
- Draudzē, kurai pieder zeme, norāda: mežs tiek vien retināts.
- īpašnieki arī norāda uz atzinuma saņemšanu no DAP, bet DAP sakas – saņemts tikai baznīcas zemes kaimiņa iesniegums.
Arhitekta Andreja Ģelža īpašums Drabešos robežojas ar Āraišu baznīcas zemi Gaujas nacionālajā parkā. Gleznaina vieta, kuru ieskauj gan simtgadīgu ozolu aleja, gan citi gadu desmitiem auguši koki. Un pavisam nesen – maijā – Ģelžu ģimene pamanīja, ka baznīcas īpašumā un nekoptajā biezoknī paredzēts izcirst ne vien krūmus, bet vairāk nekā simt kokus.
"Mēs pat saskaitījām – 168 koki, kas ir diametrā no 18 centimetriem līdz 60 centimetriem. Te ir kļavas, gobas, arī ozoli, apses. Tāda daudzveidība. Mēs atrodamies nacionālā parka teritorijā. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka šī ir tāda aizsargājama kultūrainava, ar kuru jārīkojas uzmanīgi," pauda Ģelzis.
Āraišu baznīca, kurai pieder pašlaik daļēji aizaugušais īpašums, norādīja, ka kopējais izcērtamo koku apjoms ir vairāk par 330, sākot no 8 centimetriem diametrā. Taču
ciršanas mērķis esot līdz šim nekoptā Eiropas nozīmes biotopa – ozolu meža atēnošana, kas tikšot veikta saskaņā ar ekspertu atzinumiem.
Uzreiz pēc vērienīgajiem kopšanas darbiem zemes gabalu nepilnu divu hektāru platībā kopā ar attīrīto ozolu mežu paredzēts pārdot.
Āraišu baznīcas pārstāvji uzstāj, ka īpašums ir jāpārdod, lai varētu pabeigt šajā baznīcā uzsākto grīdas rekonstrukcijas projektu, kā arī, lai varētu sākt atjaunot ērģeles. Taču, lai īpašumu varētu pārdot, tas vispirms ir jāsakopj, jāizcērt koki.
"Mums pašiem kāda pievienotā vērtība ir jāiegulda. Domāju, ka īpašuma vērtība tikai celtos. Ja jaunais potenciālais īpašnieks to raudzītu kā sakoptu teritoriju, viņam būtu vieglāk atkal realizēt savus plānus. Vērtēju, ka mēs neko kriminālu šeit nedarām. Mēs zinām likumdošanas prasības un cenšamies pildīt. Šobrīd viss atrodas procesā," sacīja Āraišu baznīcas draudzes priekšnieks Jānis Sietiņsons.
Īpašuma atrašanās Gaujas nacionālā parka kultūrvēsturiskajā zonā nenozīmē pilnīgu saimnieciskās darbības aizliegumu, kā arī aizsargājamu biotopu atrašanās īpašumā nenozīmē, ka tajā aizliegts cirst kokus – norāda DAP.
Konkrētajā Āraišu baznīcai piederošajā īpašumā ozolu mežam kopšana, apauguma noņemšana ir pat nepieciešama.
Taču, vai atļaut cirst visus baznīcas pārstāvju atzīmētos vairākus desmitus gadus augušos kokus vai tikai daļu, vēl nav izlemts.
"Mūsu speciālisti izvērtēs to, vai tur ir pareizi atzīmēti koki, vai tā darbība atbilst, vai sertificētais eksperts ir pareizi to vērtējis, kā tur vajadzētu apsaimniekot. Tas viss vēl būs vērtēšanas procesā, neviens vēl nav sniedzis atbildi," skaidroja DAP Vidzemes reģionālās administrācijas pārstāvis Jānis Bušs.
