Dienas ziņas

Rikšotāji turpina sacensību tradīciju

Dienas ziņas

Jaunajiem zemniekiem Zemgalē ir lieli plāni

Gaujā ielaisti lašu mazuļi

Gaujā ielaisti lašu mazuļi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Pēc deviņu mēnešu perioda zivjaudzētavas baseinos, lašu un taimiņu mazuļi savu mājvietu nu raduši Gaujas ūdeņos. Šopavasar upe papildināta ar vairākiem desmitiem tūkstošiem zivju mazuļu. Tā plānots zivis pavairot tajos Gaujas posmos, kur tās pavisam jau izzudušas.

Vides zinātniskā institūta „Bior” zivjaudzētavas "Brasla” pārstāvji paņem tur izaudzētos lašu mazuļus, kas nu sasnieguši divu gramu svaru un saskaņā ar zivju resursu atražošanas valsts programmu ir gatavi izlaišanai upē.

Kopumā Gaujā paredzēts ielaist 100 000 lašu mazuļu, kas zivjaudzētavā auguši no novembra. “Bior” speciālisti norāda – tā kā zivju mazuļi audzēti atbilstošā un pēc iespējas dabiskā vidē, dzīvei dabā viņi varēs pielāgoties veiksmīgi. “Viņiem ir ļoti lieli tie dabīgās izdzīvošanas instinkti, jo viņi nav mākslīgi selekcionēti. Šie laši aug dabīgi pēc iespējas, tātad mēs nesildām ne ūdeni, ne kādas citas darbības mēs neveicam. Kāds ūdens pa Braslas upi nāk, tādu viņi arī saņem,” saka zivjaudzētavas „Kārļi” un „Brasla” vadītājs Jānis Balodis.

Kad nepieciešamais lašu mazuļu skaits ievietots konteinerā, turpinās ceļš uz Apes novada Virešiem, kur Gaujā pie Sikšņu krācēm tie arī tiks izlaisti. Šo vietu pētnieki izvēlējušies, lai tur atjaunotu lašu populāciju, jo savulaik zivis tur dzīvojušas, taču šobrīd populācija praktiski izzudusi.

Pēc upes izpētes arī secināts – Sikšņu krāces ir piemērota vieta zivju nārstošanai. “Bior” speciālisti kopā ar vides inspektoru Uldi Lencbergu  lašu mazuļus laiž upē, izmantojot laivu un pielāgotu konteineru, kas palīdz mazuļus izlaist vienmērīgi - 20 km garumā. Šāda izretināšanas metode būtiski palielina zivju iespējas izdzīvot.

Kā norāda vides inspektors – lai gan Baltijas jūras lašu populācija ir salīdzinoši stabila, vietās, kur zivju skaits pamazām izzūd, to būtiski atjaunot ar mākslīgi izaudzētiem indivīdiem. “Mans tiešais pienākums ir nosargāt šo dabisko nārstu, bet, ja dabā šis dabiskais nārsts [nenotiek] kā pagājušajā gadā  -  ūdens bija ļoti minimāls, zivis nevarēja ienākt uz nārstu. Ja viņš ir problemātisks, tad viņš ir problemātisks, un tad  šīs te mākslīgi ataudzētās zivis  - tas ir atbalsts,” norāda Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors Uldis Lencbergs.

Vēlāk pētnieki devās arī uz Vecpalsas upi, kurā ielaida vairāk nekā 46 000 taimiņu mazuļu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti