Galgo sunītes Vidas veiksmes stāsts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Gustavo un Sandra no Argentīnas uz Maljorku pārcēlās pirms septiņiem gadiem. Abus jau sen vieno ne tikai ģimene, bet arī vēlme un gatavība glābt dzīvniekus. Ģimenē patvērumu atraduši trīs suņi, jo drīz pēc tam, kad abi pārcēlās uz Maljorku, ģimenē kā pirmais ienāca Mazais Otto. Pēc tam, strādājot patversmē par brīvprātīgajiem, viņi apžēlojās arī par Zoju. Tomēr visskaudrākais stāsts no ģimenē pieņemtajiem suņiem ir tieši galgo sunītei Vidai.

Vidas iepriekšējie saimnieki vārda vistiešākajā nozīmē suni bija izmetuši atkritumos. Šie cilvēki bija izdarījušu visu, lai Vidai nebūtu ne mazāko iespēju izdzīvot. Ap kaklu viņai aplika cilpu, kas tika piestiprināta pie miskastes roktura! Brīdī, kad piebrauktu atkritumu mašīna un miskasti paceltu, suns pakārtos! Par laimi, tā nenotika, jo suņuku vēl dzīvu atrada atkritumu savācēji. Izglāba un nogādāja patversmē.

"Tiklīdz ieraudzījām, uzreiz izlēmām adoptēt. Viņai bija daudz psiholoģisku problēmu. Nestaigāja, negāja ārā. Viņa bija pavisam vājiņa. Mēs viņu nēsājām uz rokām. Sunim bija paniskas bailes no visa.

Viņai vēl joprojām ir bail no cilvēkiem un automašīnām. Bet, ņemot vērā to, kā bija, tagad ir daudz labāk,” LTV raidījumam "Ķepa uz sirds" stāsta Vidas saimnieks Gustavo.

Kad Vidu atrada, viņa svēra vien 11 kilogramus. Iepriekšējie saimnieki bijuši mednieki. Suns ticis mocīts gan fiziski, gan emocionāli. Diemžēl Vidas stāsts ir tikai viens no daudzajiem, kas iezīmē situāciju Maljorkā, kur galgo tiek brutāli izmantoti.

Gustavo un Sandra aktīvi iesaistās arī sabiedrības izglītošanas kampaņās. Cīnās pret dzīvnieku spīdzināšanu. Abi ir pārliecināti, ka mainīt domāšanu pieaugušajiem ir daudz grūtāk, tāpēc jo īpaši svarīgi par šiem jautājumiem ir izglītot bērnus skolās.

"Neticami, ka šie galgo suņi pēc visa tā, ko ir pārcietuši mednieku rokās, par spīti visām šīm ciešanām, viņi neizrāda nekādu agresiju.

Viņi vienmēr uzticas cilvēkam. Ir mierīgi, līdzsvaroti, nav agresīvi. Man ir grūti izteikt, ko domāju par ciešanām, kādas mednieki nodara dzīvniekiem. Man trūkst vārdu, lai to aprakstītu!" stāsta Sandra.

Gustavo un Sandra ir pārliecināti, ka šie izglābtie suņi visu saprot un novērtē sev doto otro iespēju.

"Tā mīlestība, ko dod adoptētais suns, ir iespaidīga! Tas ir kaut kas brīnišķīgs. Mēs to redzam, skatoties uz visiem saviem suņiem. Tā ir nebeidzama pateicība. Viņi saprot, viņi ir jūtīgas būtnes.

Viņi saprot, ka kādā savā dzīves brīdī bijuši patversmes būrī, sliktā vietā un tagad ir mājās. Viņi sajūt, ka cilvēks sniedz beznosacījuma mīlestību, un tādu pašu viņi dod atpakaļ. Neko negaidot pretī. Viņi paši ir tīra mīlestība. Un tas ir tas, ko izrāda arī mums!" atzīst Gustavo. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti