Nacionālā parka vadītājs Denijs Rueda Kordova norādīja: "Galapagu nacionālā parka vadībai tas ir lielisks sasniegums. Sasniegums, ka Santjago salā ir atkārtoti nonākuši vairāk nekā trīs tūkstoši iguānu, kas pilda svarīgu ekoloģisko lomu. Tas iedrošina un motivē mūs turpināt centienus atjaunot ekosistēmas, it īpaši salās, kuras gadu gaitā ir degradētas."
Projekts, kurā iesaistītas vairākas nevalstiskas organizācijas, tika uzsākts 2019. gadā, un šogad notikušajā pētījumā apmēram 24 kvadrātkilometru platībā atrasti daudzi jauni nemarķēti rāpuļi.
Zinātniekus īpaši priecē, ka populācija ir veselīga un tajā ir dabisks tēviņu, mātīšu un mazuļu sadalījums.
Kādreiz salā šo rāpuļu bija tik daudz, ka pētniekiem pat bija problēmas netraucēti iekārtot nometni.
Taču cilvēki uz nomaļajām salām sev līdz atveda mums ierastos dzīvniekus – tai skaitā kazas, cūkas un žurkas, kas iznīcināja vietējo floru un faunu. Arhipelāgs kopš 1979. gada ir iekļauts Pasaules mantojuma sarakstā, jo tajā ir unikāla dzīvnieku un augu valsts, un īpašu to padara arī zinātnei būtiski vēsturiski notikumi. Tieši šeit pasaulslavenais angļu dabas pētnieks Čārlzs Darvins 19. gadsimta 30. gados guva pamatojumu savai evolūcijas teorijai.
