Maija sākums ir laiks, kad Latvijā no ilgas prombūtnes atgriežas tie gājputni, kuri ziemu pavadīja Āfrikā vai Indijā. Tās ir svīres, griezes, brūnās čakstes, mazie svilpji, zaļās vārnas un bišu dzeņi. Šajā laikā Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina iedzīvotājus vērot gājputnu atgriešanos un to dokumentēt vietnē “Dzīvais pavasaris”, tādā veidā palīdzot ievākt informāciju par izmaiņām putnu populācijā.
Tas ir būtiski, jo šo gājputnu tālais ceļš mēdz būt ļoti bīstams. “Griežu skaits samazinās, zaļo vārnu skaits samazinās – to jau mēs labi zinām. Iemesli tam ir dažādi. Un, iespējams, tas ir lielā mērā ļoti cieši saistīts ar to, ka putniem nākas saskarties ar dažādiem apstākļiem. Mēs zinām, ka Āfrikā zemes mitruma pārmaiņas tos var ietekmēt, arī sausumi. Tāpat Sahāras tuksneša izplešanās gan klimata pārmaiņu, gan citu iemeslu dēļ. Savukārt Vidusjūras reģions ir nelikumīgu medību karstais punkts, kur daudziem putniem ir jāiet cauri tiem filtriem, kur viņus var nošaut. Un reizēm tad, kad viņi nonāk līdz Latvijai, tad nav krietni labāk,” skaidroja ornitologs Viesturs Ķerus.
Piemēram, zaļajai vārnai Latvijā trūkst lielu kukaiņu, ar kuriem baroties. Taču ir arī sugas, kuru populācija palielinās, piemēram, pupuķis un baltais stārķis. Kopumā gan tālos migrantus varētu saukt par apdraudētiem.
Lai labāk izprastu izmaiņas populācijās un uzturētu saikni ar dabu, ornitologi iesaka doties putnus vērot. To var darīt jebkur, arī savas mājas pagalmā. Taču, ja vēlas vērot gājputnu atgriešanos vai kādu citu konkrētu sugu, ir jāizpēta vietas, kur tie atrodas.
“Viena no aktuālākajām vietām ir Kolkas rags. Lai arī ir sākusies ligzdošanas sezona, vēl aiz vien notiek aktīva putnu migrācija. Šie putni migrē tālāk uz ziemeļiem. Un Kolkas rags ir vieta, kur veidojas pudeles kakla efekts. Putni cenšas izmantot sauszemi, virs kuras lidot, tad viņi nonāk līdz jūras malai. Un, tad nonākot tādā vietā kā Kolkas rags, tur vienkārši fiziski vairs nav, kur palidot gar jūras krastu, viņi lido pāri jūrai šajā vietā. Un tur koncentrējas ļoti daudzi, ļoti dažādi putni,” pastāstīja ornitologs Agnis Bušs.
Tur nesen novērota Latvijai jauna putnu suga – melnplecu klija. Tas liecina par divām lietām. Visbūtiskākā ir tā, ka palielinās putnu vērotāju skaits. Pēc vērojumiem kaimiņvalstīs, tur ir daudz tādu putnu, kuri Latvijā nav novēroti, taču noteikti ir arī šeit. Līdz ar to, ja šī nodarbe kļūs populārāka, tāpēc varam sagaidīt arī informāciju par jaunām putnu sugām.
“Otra lieta, kas ir neizbēgami, ka ir vērojamas klimata pārmaiņas, un ligzdošanas un sastopamības areāli mainās. Līdz ar to pie mums ir vērojamas tādas sugas, kas agrāk nebija sastopamas,” skaidroja Bušs.
Putnus vērot var ikviens. Arī bez aprīkojuma. Taču vairāk būs iespējams saskatīt tad, ja līdzi būs binoklis.
Tāpat jebkurš putniem var arī palīdzēt. Un tas ir vajadzīgs, īpaši apdraudētajām sugām. Piemēram, savā mazdārziņā veidot arvien lielāku augu daudzveidību – kokus, krūmus, dažādas puķes, kuras piesaistīs kukaiņus.
“Ja gadījumā jūs dzīvojat Brīvības ielā Rīgā, tad arī jūs varat palīdzēt putniem. Pilsētas putniem viena no problēmām ir tā, ka cilvēki nodarbojas ar māju atjaunošanām un nevēlas redzēt caurumus māju sienās, kas var būt svarīgi putnu ligzdošanai. Bet tad jums ir iespēja uzlikt pie mājas būrīti svīrei, kas ir viens no pilsētas putniem. Tad pat pie jaunas, izremontētas mājas viņai atradīsies iespēja, kur ielīst un izperēt mazuļus,” pastāstīja Ornitoloģijas biedrības vadītājs.
Savukārt mežu īpašniekiem ir būtiski izvairīties no kailcirtēm un necirst kokus ligzdošanas laikā.
