Marta beigās, aprīlī ierodas mājas strazdi. Salīdzinoši vēlāk atlido tālie migranti - svīres, zaļās vārnas - tikai maija vidū.
Putnu migrācija ir iekodēta apziņā. Dzīvnieks arī vēro laika apstākļus. Jo īpaši tie lidoņi, kas ziemo salīdzinoši netālu. Savukārt tālie migranti vairāk pieļaujas uz bioloģisko pulksteni. Putni bez apstājas spēj lidot pat divas diennaktis.
Ornitologi uzsver, ka vēl viens būtisks temats, par ko būtu jārunā - vai cilvēkiem ir jāpalīdz savvaļas putniem. Kā zināt, kad šī palīdzība ir nepieciešama?
Ja šāda situācija ir novērojama pilsētā, tad vienīgais, ko cilvēks drīkst un var darīt, ir parūpēties, lai pie mazuļiem klāt netiek kaķi. Nekādā gadījumā nevajag censties putnus iecelt atpakaļ ligzdā vai nest uz veterināro klīniku.
Ļoti bieži klīnikās nonāk savainoti putni ar lauztiem spārniem. Prognozes šādos gadījumos nav iepriecinošas. Visticamāk, putns nekad nespēs lidot un visu atlikušo mūžu tam būs jādzīvo nebrīvē.
Noteikti putnam ir jāpalīdz, ja tas cietis cilvēka vainas dēļ. Taču viens no veidiem, kā palīdzēt putniem, ir būrīšu izgatavošana un uzstādīšana.
Izgatavojot putnu būrīti, jāzina, kādai putnu sugai tas paredzēts. Būrītis jāizgatavo tā, lai tā iemītnieki nekļūtu par vieglu guvumu dažādiem plēsējiem.
Būrīšus strazdiem var izvietot netālu vienu no otra, bet sīkajiem dobumperētājiem – vismaz 50 metru attālumā vienam no otra.
Vecajos ligzdu materiālos var savairoties putnu parazīti, tādēļ rudenī ieteicams būrīšus iztīrīt.
