Tomēr Rīgas dome tam iebilst – teritorija ir pārlieku liela, kā arī nav tādas tehnoloģijas, kas precīzi noteiktu, kur ierobežojumi nepieciešami. Taču Rīgas gaisa tīrību ietekmē arī citi faktori, un, ja tie tuvākajā laikā netiks sakārtoti, no Eiropas Komisijas (EK) var draudēt soda sankcijas.
Kaut gaisa piesārņojums Rīgas centrā, salīdzinot ar citām Eiropas pilsētām, ir neliels, tas joprojām pārsniedz Eiropas direktīvās noteikto. Turklāt gaisa kvalitātes mērījumu stacijas, kas pieder Rīgas domei un kurām jākontrolē piesārņojums uz divām noslogotākajām Rīgas ielām, ir novecojušas un dažkārt neprecīzas.
„Vairākus gadus pēc kārtas pārsniegumi tiek novēroti šajās divās transporta noslogojuma stacijās Valdemāra un Brīvības ielā,” stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra gaisa un klimata nodaļas vadītāja Aiva Eindorfa.
„Putekļu koncentrācija uz Brīvības ielas uz doto brīdi ir samazinājusies, ja salīdzina ar pagājušo gadu, un, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, tad, protams, Latvijā piesārņojums ir minimāls, un problēmas, es teiktu, nav,” saka Eindorfa.
Jau pagājušā gadā Eiropas Komisija (EK) Latvijai norādīja – ja gaiss galvaspilsētā nekļūs tīrāks, draud tiesvedības darbi un sodi. Šobrīd gan EK, gan VARAM no Rīgas pašvaldības gaida jaunāko gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu.
Lai izvairītos no soda, jābūt konkrētiem pasākumiem, kā gaisa kvalitāti uzlabot, stāsta ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola. „Ja tiek ieplānots kāds pasākums, teiksim, izveidot papildus velojoslas vai papildu ierobežojumus satiksmei, būtu nepieciešams novērtēt katra pasākuma ietekmi, respektīvi, pienesumu gaisa kvalitātes uzlabošanai. Šobrīd rezultātu nav. Es domāju, kad būs šīs programmas pirmais melnraksts, mēs sagaidītu, ka viņi apspriestos ar ministriju un citām ieinteresētajām pusēm,” norāda Ozola.
Rīgas domes Vides pārvaldes galvenais speciālists Jānis Kleperis atzīst, ka gaisa kvalitātes pārkāpumi ir, taču tiem ir tendence ar katru gadu samazināties. Liela ietekme piesārņojuma daudzumam ir arī laika apstākļiem, kas piesārņojumu pilsētā bieži vien aiztur.
„Gadā principā salasās diezgan padaudz to dienu, bet meteoroloģijas centram ir speciāla metodika, ko noteikusi arī Eiropa, kad atrēķina tās dienas, kad ir specifiski meteoroloģiskie apstākļi vai kad ielas tiek kaisītas ar sāls un smilts maisījumu. Tie ir tādi nepārvarami apstākļi, kur cilvēku grūti vainot, tur vienkārši jācīnās par izdzīvošanu. Tad to pārkāpuma dienu iznāk mazāk,” norāda Kleperis.
Visvairāk gaisu Rīgā piesārņo automašīnas. Lai to skaitu pilsētā samazinātu, Rīgas dome būvē gan apvedceļus, gan velojoslas, kā arī paaugstina cenu pilsētas centra auto stāvvietām. Ziemā papildus auto emisijām ir arī apkures katlu radītais gaisa piesārņojums. Tā kontrolei Rīga sadalīta vairākās zonās.
Pirmā zona ir pilsētas centrs, kur šobrīd aizliegts no jauna izbūvēt vai pieslēgties tādām apkures sistēmām, kas gaisā izdalītu emisijas, turpina Kleperis. „Tai pirmajā zonā, ja arī kāds grib kādu katlu izveidot, jāveido tāds, lai nebūtu nekādu izmešu, piemēram, saules kolektori vai tas būtu zemes dzīļu siltums. Otrajā un trešajā zonā apkuri drīkst izvēlēties, un drīkst būt arī emisijas,” skaidro Kleperis.
VARAM ierosinājusi aizliegumu arī pilsētas otrajā zonā. Par to šobrīd noris diskusijas. Kā uzsver speciālists, lai īsā laikā strauji uzlabotu gaisa kvalitāti, nepieciešams ieguldīt daudz naudas. Tomēr sarežģītāk ir izmainīt iedzīvotāju paradumus, kas bieži vien ir lielākais šķērslis gaisa piesārņojuma samazināšanai pilsētā.
