Olbaltumvielu un šķiedrvielu gailenēs vismazāk
Ar mērķi noskaidrot, cik daudz sēnēs ir cilvēkam vērtīgu un cik daudz kaitīgu vielu, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR laboratorijā tika nogādāti tirgū pirktu meža sēņu – gaileņu, apšu beku un baraviku –, kā arī lielveikalā iegādātu šampinjonu paraugi. Analīzes atklāja, ka gailenēs olbaltumvielu un šķiedrvielu ir vismazāk no visiem pārbaudītajiem sēņu paraugiem. BIOR veiktās analīzes liecina, ka 100 gramos gaileņu ir 1,45 grami olbaltumvielu, savukārt baravikās to ir trīsreiz vairāk – 4,2 grami 100 gramos sēņu.
Salīdzinot sēnes ar dzīvnieku valsts produktiem, olbaltumvielu daudzums sēnēs ir krietni zemāks. Piemēram, 100 gramos vistas filejas ir aptuveni 22 grami olbaltumvielu, savukārt vienā olā – 6 grami.
Tas nozīmē, ka vienā olā ir vairāk olbaltumvielu nekā 100 gramos baraviku.
Lai ar sēnēm uzņemtu tikpat daudz olbaltumvielu, cik iespējams, notiesājot gaļas vai zivs gabaliņu, būtu jāapēd vismaz 300 grami sēņu. “Tas ir diezgan iespaidīgs daudzums,” norādīja uztura speciāliste Lizete Puga.
Sēnes mēdz uzskatīt arī par labu šķiedrvielu avotu – šīs vielas sekmē gremošanas procesus. BIOR veiktās analīzes gan atklāj, ka, līdzīgi kā olbaltumvielu, arī šķiedrvielu gailenēs nav daudz – 0,7 grami uz 100 gramiem sēņu. No laboratorijā vētītajām sēnēm augstākais šķiedrvielu daudzums ir apšu bekās – 1,5 grami 100 gramos sēņu.
Taču, ja šķiedrvielu daudzumu sēnēs salīdzina ar citiem produktiem, šie augu valsts produkti atkal zaudē. Piemēram, 100 gramos griķu ir 12 grami šķiedrvielu, savukārt 100 gramos saulespuķu sēklu – 5 grami.
Svins un kadmijs – normas robežās
Vēl viens par sēnēm izplatīts uzskats, ir ka tām piemīt spēja uzsūkt arī dažādas vielas no apkārtējās vides, tostarp kaitīgos metālus, tādēļ BIOR laboratorijā tika pētīts arī kadmija un svina daudzums sēnēs. Analīžu rezultāti nes labas ziņas sēņu cienītājiem – pētītājos paraugos kaitīgo metālu daudzums ir neliels, un tas nepārsniedz normas robežas.
Maksimālais pieļaujamais kadmija daudzums meža sēnēs ir 1 miligrams uz kilogramu. BIOR veiktās analīzes atklāj, ka nevienā no sēņu paraugiem noteiktā norma pārsniegta netika. Lielākais kadmija daudzums bija baravikās (0,31 miligrams uz kilogramu), savukārt mazākais – šampinjoniem (0,01 miligrami uz kilogramu).
Arī svina daudzums, kura pieļaujamā norma ir 0,1 miligrams uz kilogramu, analizētajos sēņu paraugos nav liels. Visvairāk svina atrasts gailenēs un apšu bekās – 0,03 miligrami uz kilogramu, kas ir trešdaļa no pieļaujamās normās. Savukārt vismazākais svina daudzums atrasts šampinjonos – 0,01 miligrams uz kilogramu.
Uztura speciāliste Puga uzsvēra, ka sēnes jebkurā gadījumā nevajadzētu lasīt dzelzceļu un šoseju tuvumā: “Sēnes kā sūklīši no zemes un apkārtējās vides sasūc visu, ko vien iespējams. Tieši šo smago metālu dēļ sēnes neiesaka baudīt gluži katru dienu, bet kā delikatesi šad tad un arī tad ļoti uzmanīgi.”
