Parasti Berlīnē un tās apkaimē uz katru kvadrātmetru gadā nolīst apmēram 600 litri nokrišņu, bet kopš 2018. gada to daudzums ir samazinājies trīs reizes. Vienlaikus krītas gruntsūdeņu līmenis, tāpēc apdraudēti arī koki ar dziļu sakņu sistēmu.
Zinātnieki uzrauga augus, un vairāk nekā 1000 koku pievienoti īpaši sensori. Datora lietotne, kas apkopo šo informāciju, ļauj organizēt laistīšanu.
Palīgā nāk arī vairāki simti brīvprātīgo, kuri īpašu uzmanību velta jaunajiem un nesen iedēstītajiem augiem. Tomēr arboristi ir ļoti bažīgi, jo pilsētā ir vairāk nekā miljons koku un regulāri iespējams aplaistīt tikai dažus desmitus tūkstošu no tiem.
Daudzus nokaltušos kokus jau nācies nocirst un pārstrādāt šķeldā.
Zinātnieki uzskata, ka karstuma viļņi un sausums, visticamāk, saistīti ar klimata izmaiņām. Tomēr grūti prognozēt, cik tās būs straujas un vai situācija uz kādu laiku varētu uzlaboties.
