Pētnieks atklāja, ka Staldzene pie Ventspils ir slavena vieta arheoloģijā. Vietā, “kur ir redzamas priedes, kādreiz atradās Dzeriņu jeb Dzēriņu kāpa. Pirms 20 gadiem tur tika atrasts unikāls atradums. Vietējie iedzīvotāji, staigājot pēc vētrām, konstatēja bronzas priekšmetus, kas lēnām ripoja lejā pa stāvkrastu,” stāstīja Vijups.
Kādreiz stāvkrasts ir bijis daudz augstāks, tajā bija smiltis un kāpas, bet nu tās ir noskalotas un stāvkrasts pakāpeniski zūd.
Taču, neraugoties uz to, stāvkrastā joprojām ir liela dabas daudzveidība un tur sastopami dabas objekti, kas nav atrodami nekur citviet Baltijas krastā.
“Šeit atrodas ūdenskritums – tā ir unikāla parādība ne tikai Latvijā, ne tikai Baltijā, bet ap visu Baltijas jūru. Vieta, kur tieši ūdenskritums ieplūst jūrā, turklāt pāri kūdrai, ir retums. Ūdenskrituma malās ir senie lagūnas nogulumi. Ūdenskritums krīt pāri vairāk kā 4000 gadus vecai gitijai jeb sapropelim, kas bija veidojusies Litorīnas jūras lagūnā,” skaidroja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes vadošā pētniece, ģeogrāfijas doktore Laimdota Kalniņa.
Kalniņa uzsvēra, ka šī vieta ir īpaša ar to, ka atsedz dažādu ģeoloģisko procesu veidotos nogulumus. ”Ja mēs tuvāk pie Staldzenes redzam, ka tur bija tieši ledāju veidotie morēnas nogulumi, gan virs viņiem bija tumši zili ledus laikmeta beigu posma kušanas ūdeņu glaciolimniskie māli, tad tālāk tādos kā iegrauzumos ir redzami gitijas slāņi, bet virspusē kūdra un virs tās – smilšu slāņi,” ainavu ilustrēja Kalniņa.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
