Ķepa uz sirds

Kas pārliecina jaunieti nomaina pilsētas ritmu pret dzīvi laukos ar eksotiskiem zvēriem?

Ķepa uz sirds

S19E01 Ķepa uz sirds

Franču buldogi

Franču buldogs no nelegāla pavairotāja - dzīve kopā ar suni invalīdu un tūkstošiem eiro izmaksas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Joprojām turpinās franču buldogu modes vilnis. Teju katrs otrais vēlas sev vienu no sarežģītākajām šķirnēm pasaulē. Tirgū valda nelegālie pavairotāji, kuri suņus par zemu cenu pārdod komplektā ar lielām veselības problēmām, ģenētiskiem defektiem, alerģijām. Neapdomīgais pirkums - visbiežāk par lētu cenu - suņa īpašniekam izvēršas par dzīvi kopā ar suni invalīdu un izmaksām daudzos tūkstošos eiro.

Vetārsta kabinets - otras mājas

Jeļenas Petrovskas franču buldogam Lusso un mopsim Ridikam veterinārārsta kabinets ir gluži vai otrās mājas. Abiem jau kopš mazotnes ir neskaitāmas veselības problēmas, kuru dēļ visu dzīvi būs jālieto zāles. Ridiku Jeļena ieraudzīja sludinājumu portālā. 

"Mēs aizbraucām iepazīties ar suni. Tas bija kādā dzīvoklī Salaspilī. Mūs sagaidīja ļoti jauka sieviete, viss bija super, arī mopšu mamma bija ļoti komunikabla, pats kucēns šķita labs," pastāstīja sieviete. 

Jeļenai izstādes un ciltsraksti nebija svarīgi, un lēmums par kucēnu tika pieņemts ātri, arī cena likās laba – 500 eiro.  Tikai pēc tam noskaidrojās, ka audzētājai šis bija pirmais eksperiments mopšu pavairošanā.

Jaunajās mājās Ridikam momentā sākās veselības problēmas.

"Kad mēs suni paņēmām, es zvanīju un jautāju, pie kā ir suns pieradināts, ar ko viņu labāk barot. Atbildēja, ka var dot visu ko. Es viņam devu biezpienu, vistas gaļu, sauso barību. Rezultātā sunim radās visu šo olbaltumvielu nepanesamība. Šobrīd viņš pārtiek tikai no speciālās barības, kuras sastāvā ir zivs, jo citas olbaltumvielas viņš nepanes – no visa pārējā viņam automātiski sākas alerģija," stāstīja Jeļena.

Kad Jeļenas dēlam draugi dzimšanas dienā uzdāvināja franču buldogu Lusso, bija skaidrs – rūpes par suni būs jāuzņemas viņai pašai.

"Francūži ir maziņi, apaļīgi, bet šis bija pavisam vājš, tāds nekāds, kaut kāds jocīgs. Problēmas bija uzreiz, viņš ļoti dīvaini elpoja, bija tāda sajūta, ka viņš nejūt ne smaržas, neko. Bija ļoti mazs deguns, vajag pievērst uzmanību degunam suņiem ar saplacinātu purnu," stāstīja Jeļena.

Kucēns tika nopirkts par 400 eiro pie kāda pavairotāja Jelgavā – protams, nezinot, ka kucēns faktiski ir invalīds – purniņam nebija attīstījušās nāsis. Lai Lusso varētu elpot un izdzīvot, tas bija jāoperē vairākas reizes.

"Attiecīgi vajadzēja piemeklēt barību, paralēli arī meklēt zāles. Gan ausis, gan kājas, gan acis izmeklēja dažādi speciālisti, sprieda, ko un kā darīt. Bija jātaisa asins analīžu monitorings, jāveic pilna asins aina, kas arī ir pietiekami dārga. Kopumā pirmais pusotrs mēnesis mums izmaksāja 1200 eiro," stāstīja sieviete. 

Pašlaik Lusso veselības izmaksas ir apmēram 450 eiro mēnesī – barība, regulāras ārstu vizītes, analīzes, sistēmas. 

Katrs otrais pērk franču buldogu

"Tā ir katastrofa, es teiktu, ka tā ir katastrofa. Man ir tāds iespaids, ka visi, kam gribas pirkt suni, katrs otrais nopērk franču buldogu. Ir tādi saimnieki, kuri man atnes suni, kuram ir totāli iekaisušas ausis, sakasītas acis, viņam ir problēmas pa visu ķermeni ar apmatojumu, un viņi atnāk tāpēc, ka kucēnam ir caureja. Viņiem ir licies, ka tas ir normāli, viņi pat nav pamanījuši, ka tur ir ausīs problēmas, acīs," uzsvēra veterinārārste Daiga Bokvalde.

Alerģijas franču buldogiem ir ļoti raksturīgas. Blusu dermatītu var iegūt no parazītiem, bet pārtikas alerģiju no konkrētiem produktiem, bet bieži sastopamais atopiskais dermatīts ir iedzimts. Tāpat ģenētika nosaka arī elpceļu problēmas. 

"Viņiem ir iedzimtas nepareizas nāsis, iedzimtas palielinātas mīkstās aukslējas, kas viņiem neļauj normāli elpot. Lielākoties līdz gada vecumam to nevar manīt, to var manīt tikai tad līdz gada vecumam, ja ir ļoti smagā pakāpē šī lieta iedzimta," stāstīja ārste. 

Franču buldogiem īpaši jāuzmana mugura. Specifiskās uzbūves dēļ viņi nedrīkst lēkāt vai skriet pa kāpnēm.

"Tā kā franču buldogs ir ārkārtīgi dinamisks un aktīvs suns atšķirībā no mopša, kas tomēr ir daudz mierīgāks, viņš ārkārtīgi lēkā. Un saimniekiem ārkārtīgi patīk. Pa šiem dīvāniem pirmos divus trīs gadus lēkā, lēkā, tad trešajā, ceturtajā sākās problēmas ar mugurkaulu, un šīs problēmas var būt ļoti nopietnas. Var pilnībā noņemties pakaļkājas. Var būt tā, ka jātaisa operācijas," norādīja Bokvalde. 

Rūpes par franču buldogu

Jāņem vērā, ka franču buldogs ir pilnībā mākslīgi izveidota šķirne. Tas nozīmē daudz problēmu, ar kurām jārēķinās pat tad, ja suns nācis no sertificētas audzētavas. Bet otra puse ir dzīvesveids kopā ar saimnieku.

"Es saku, kas viņiem būtu jādara, - cilvēks dzīvo piektajā stāvā bez lifta un ka viņam būtu tas suns jānes lejā pastaigā katru dienu rokās līdz 8 mēnešiem. Vai jūs esat tam gatavi? Prasa – kāpēc? Tad tu viņam stāsti, ka franču buldogs ir ar karpveida mugurkaulu, kur viņam ir ķīļveida skriemeļi, katru reizi katrs pakāpiens, ko viņš iet uz leju, ir sitiens pa mugurkaulu, vienā brīdī ir aizspiežas, nu, vienkāršoti runājot, saspiežas nervi un sunim atsakās pakaļkājas," skaidroja sertificēta franču buldogu audzētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Ja cilvēks ievēro ''francūžiem'' raksturīgās nianses, uzmana acis, muguru un baro pēc audzētāja norādījumiem, veselības problēmu buldogam nebūs. Tieši tāpēc ir svarīgi pirkt suni no sertificēta audzētāja, kuri arī līgumā paredz - suni var atdot atpakaļ, ja viņam ir veselības problēmas, kas saistītas ar audzētavu.

Pirms došanās uz jaunajām mājām kucēnam jābūt vakcinētam, attārpotam, ar atsavināšanas līgumu, ciltsrakstiem par izcelsmi trīs paaudzēs un veselības pārbaužu rezultātiem. Franču buldogiem obligātas ir acu pārbaudes. Pircējam kucēns obligāti jāredz audzētavā kopā ar pārējo metienu un māti – jo tikai nelegāls pavairotājs piedāvās kucēnu atvest uz benzīntanku vai satikties pie veikala.

"Kucēnam ir jābūt ar spīdošu spalvu, viņam nedrīkst būt ribas izģindušas, viņam ir jāizskatās normāli, labi koptam sunim, viņš nevar būt ļoti izteikti bailīgs," stāstīja Pētersone-Godmane.

Īpaši pieprasīti pašlaik ir nestandarta krāsas franču buldogi ar zilu, šokolādes krāsas vai marmora kažoku. Cilvēki grib modīgu suni, lai padižotos – tomēr šādiem buldogiem veselība ir apdraudēta, jo šīs krāsas nav dabiskas, tāpēc notiek krustošana ar citām šķirnēm. Rezultātā – gēnu mutācija un bieži letāls iznākums.

"Tās jau ir veterinārārstu šausmas. Es droši vien varētu teikt, un, protams, arī mēs, Latvijas Kinoloģiskās federācijas (LKF) sistēmas audzētāji, nu jūs nekad nevarēsiet no mums nopirkt šādas krāsas suni. Lai cik daudz jūs piedāvātu maksāt, tādi zvani ir bijuši: "Es gribu zilu!" Nu, cilvēki mīļie, jūs saprotat, pirmkārt, ar ko jūs riskējat, parādiet daudz zilo suņu, kuri ir nodzīvojuši vairāk par pieciem gadiem," uzsvēra audzētāja. 

Atšķirība starp audzētāju un pavairotāju

Franču buldoga kā mājas mīluļa cena Latvijā ir 500 līdz 700 eiro. Perspektīvi šova klases kucēni maksā no 800 līdz pat 2000 eiro. Kucēna cenu nosaka ģenētiskais materiāls, izstādes, veselība un paša audzētāja darbs. 

Lielus izdevumus audzētājiem sagādā izstādes, jo nepietiek tikai ar vienu labu eksperta vērtējumu, lai suns varētu piedalīties vaislas darbā. Izstāžu dalības maksa sasniedz līdz pat vairākiem simtiem eiro, turklāt nepieciešami arī treniņi, lai suni sagatavotu. 

Būtisku cenas daļu veido arī veselība – īpaša barošana, kucēnu čipošana, vakcinēšana, attārpošana un papildu uzturs kucēniem. 

"Tev ir jābūt pārliecinātam, ka katras divas stundas kucēniem ir jābūt paēdušiem visiem, nevis vienam vai diviem, kuri varbūt tai brīdī ir stiprāki un aktīvāki, ka kucēni zīž, ka mātei ir piens. Bet, kas pats galvenais, ka māte arī ir gatava tos kucēnus mazgāt, laizīt, apstrādāt, lai pēc tam, kad viņi ir paēduši, lai viņiem sāk strādāt mazie vēderiņi. Cik nav gadījumu, kad māte to nedara, jo ir dažnedažādi iemesli, kāpēc viņa nedara. Un viss, un tad mums pašiem ir jāsēž. Es domāju, ka īpaši tiem audzētājiem, kas strādā, protams, ka tie ir bezalgas atvaļinājumi vai tie ir vienkārši atvaļinājumi, citi brauc tajā laika atpūsties, mēs strādājam ar saviem suņiem," pieredzē dalījās Pētersone-Godmane.

Tieši tādēļ atbildīgs audzētājs sīki un smalki iztaujās potenciālo saimnieku par apstākļiem, dzīvesveidu un motivāciju suņa iegādei. Ja viņam nekas no tā neinteresē un viņš par suņu izcelsmi neko nevar pastāstīt, ir skaidrs, ka runājat nevis ar audzētāju, bet gan pavairotāju. 

"Diemžēl ir izveidojusies tāda cilvēku grupa, kas ir sapratuši, ka ar šiem kucēniem var ārkārtīgi labi pelnīt, un viņi ļoti pielāgojas tirgum. Tā arī tāda baisa traģēdija šiem kucēniem, kas ir šādi savairoti, ka viņam faktiski visa tā dzīve vēl jānodzīvo mokās - patstāvīgā niezē, pastāvīgā elpas trūkumā. Par to arī vajag aizdomāties, pirms jūs ņemat šos suņus, jo tas, ka viņš jums skrien pretī un ēd, tas nenozīmē, ka viņam ir viss kārtībā," uzsvēra vetārste Daiga Bokvalde.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti