Pēc viņas teiktā, LU Botāniskā dārza kolekcijā ir aptuveni 100 dažādu sugu un šķirņu rozes. Vasaras vidū zied floribundrožu, poliantrožu, klājenisko, parka, krūmrožu un tējhibrīdu šķirnes. Lielākā daļa apskatāmās rozes ir selekcionētas pēdējos 50 gados Eiropā.
Tomsone norāda, ka vēsturiski moderno rožu selekcija sākās 19. gadsimtā, kad krustošanā izmantoja no Ķīnas un Japānas Eiropā ievestās sugas. Mūsdienu šķirņu radīšanai pasaulē ir izmantotas vien 11 sugas, no kurām ir izveidotas aptuveni 30 000 rožu šķirnes – tā, lai katrai gaumei un dzīves gadījumam iespējams atrast īpaši piemērotu rozi.
LU Botāniskā dārza ekspozīcijā ir skatāmas ne tikai dažādu grupu, bet arī atšķirīgām īpašībām apveltītas rozes: gan smaržīgās ‘Duftwolke’ un ‘Apricot Nectar’, gan mazā, kompaktā, lielas ziedkopas veidojošā ‘Orange Babyflor’, gan klājieniskā baltiem ziediem ziedošā un pret slimībām izturīgā ‘Snow Balet’. Pēc noziedēšanas visilgāk skaistumu saglabā ‘Lavaglut’, jo šai šķirnei raksturīgi tas, ka ziedlapas ilgi nenobirst.
Divkrāsu sārti-balti ziedi plaukst liela auguma rozei ‘Eden Rose’. Dzeltenajām rozēm raksturīgi, ka ziedu krāsa laika gaitā bālē, tādēļ to vidū izceļas šķirne ‘Fresia’, kura toni saglabā. Savukārt visizturīgākās un vismazāko aprūpi prasa parka rozes: kolekcijā ir vairākas Latvijas apstākļiem īpaši piemērotas šķirnes, norāda LU Botāniskā dārza direktora vietniece.
