Ērģemes pagasta zemnieku saimniecībā „Kurģi” pirms trim nedēļām sagaidīts pirmais „Latvijas ardeņu zirgu šķirnes saglabāšanas programmas” kumeļš, kas dod cerību gandrīz izzudušas šķirnes atdzimšanai. Par godu Latvijas simtgadei ķēves Jašmas kumeliņu saimniece Laura Krastiņa nosaukusi par Tautumeitu. Šobrīd saimniecībā ir deviņi zirgi, četri no tiem - Latvijas ardeņi. Šķirnes saglabāšanas programmā iekļauta ne tikai Jašma, bet arī ardeņu ērzelis Temors, kas atceļojis no Priekules novada. Saimniece stāsta, ka šie nosvērtie, uzticamie un sabiedriskie zirgi ir ļoti piemēroti lauku tūrismam un lieliski palīgi lauku un meža darbos. Tieši šim mērķim 19. un 20. gadsimtā ardeņi arī plaši tika izmantoti un tie bija sastopami daudzās saimniecībās.
“Jaunā tehnika nāk. Ar traktoru taču ir vienkāršāk - iesēdies, ieslēdz kondicionieri, sēdi, ātri visu izdari, met mieru un brauc mājās. Zirdziņam tur paiet puse dienas vai divas trīs, kad to vienu hektāru tu uzar. Tas vairs nebija izdevīgi, nāca tehnika. Tad to zirdziņu palika mazāk, jāšana arī vairs nebija tik populāra ar ardeņiem,” klāsta Laura Krastiņa.
Šobrīd Latvijas ardenis pretendē uz vietējās apdraudētās šķirnes statusu, jo, kā norāda Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācijā, šo dzīvnieku skaits Latvijā ir ļoti mazs.
Saglabāšanas programmā, kuras mērķis ir atjaunot Latvijas ardeņa šķirni kā kultūvēsturisku vērtību un veicināt interesi par šo dzīvnieku audzēšanu, šobrīd iekļauti kopumā 19 zirgi.
Speciālisti teic, ka to skaits varētu būt lielāks, taču visiem dzīvniekiem nav atrodami izcelsmes dokumenti, līdz ar to nav precīzi zināms, kur zirgs dzimis un kas ir viņa vecāki.
“Mēs izmantojam tikai Lauksaimniecības datu centra informāciju. Tā kā zirgi ir nosaukti dažādos vārdos, reģistrēti arī kā Latvijas vietējie, tātad zirgs bez izcelsmes, mums bija ļoti grūti atrast, tāpēc lielā mērā mēs ņēmām vērā cilvēku liecības, informāciju, ko mums pastāstīja sociālajos tīklos; un aicinājām cilvēkus ziņot, kur ir šādi zirgi, lai no tiem varētu atražot nākamo paaudzi,” stāsta Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācijas ciltsdarba speciāliste Laine Orbidāne.
Laine Orbidāne stāsta, ka tuvākajiem diviem gadiem vaislas materiāls noteikti pietiks, bet nākotnē, ja būs nepieciešams, varētu izmantot arī Beļģu un Zviedu ardeni, kas ir radniecīgs Latvijas ardenim un izmantots šīs šķirnes veidošanā.
