Daugavpilietim Jānim Vilcānam, kas ar ūdens tūrismu nodarbojas jau daudzus gadus, šis ir ikgadējs rudens pasākums, kad kopā ar citiem domubiedriem viņš dodas sakārtot kādu no upēm, kura tiek izmantota braukāšanai. Laucesas upes sakopšanā Jānis Vilcāns piedalās jau vairāk nekā 10 gadus.
"Dažādas upes kuģojam; lielas, mazas upes, straujākas, mazāk straujākas," stāsta Jānis Vilcāns. "Ar mazajam upītēm Latvijā ir problēmas, tās aizaug ar kokiem, ar sagāztiem [kokiem] aizsērē ciet. Principā bieži vien arī iet bojā. Laucesas upīte, kopš mēs viņu sākam tīrīt, pat šovasar, kad bija sausa vasara, bija maz ūdens, – pilnīgi redzams, ka tā upe atkopjas, viņai atkal ir tecējums, viņai izveidojas stabila gultne, kas nav aizaugusi visā šķērsgriezumā.''
Ūdens tūrisma entuziastam no Lielbornes Mārtiņam Stankevičam šī ir otrā reize, tīrot Laucesas upi. Viņš stāsta: "Es salīdzinoši nesen sāku ar tiem kajakiem, ar kaut kādām laivošanām nodarboties, man tā pieredze nav tik liela kā Jānim. Kaut kā pārmaiņu pēc [..] ar to zāģi, ne tikai mājās malku zāģējot, bet arī ko labu izdarot dabai, sev, citiem."
Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā dabas skaitīšanas projekta "Natura 2000" gaitā tika izpētīti 40 000 kilometri Latvijas upju kopgaruma. Eksperti secinājuši, ka ne visas upes atbilst biotopu statusam – vietai, kas nodrošina daudzveidīgus vides apstākļus ūdens organismiem un augiem. Lai arī lielākais upju biotopu daudzums tika konstatēts Daugavas upju baseina apgabalā, 45% upju posmu ir mākslīgi pārveidoti, līdz ar ko nevar būt klasificēti kā biotopi.
Saldūdeņu biotopu eksperte Lauma Vizule-Kahovska norāda: "Šo mēs varam uzskatīt par tādu kā sava veida padomju laiku mantojumu, kad tika veikta plaša zemju meliorācija un tika pārveidota trešdaļa no Latvijas upju kopgaruma. Latgales reģions atrodas kaut kur pa vidu, jo, piemēram, vislabākā kvalitāte mums ir Gaujas upes baseina apgabalā, vissliktākā – Lielupes upes baseina apgabalā. Gandrīz 70% no upju posmiem Lielupes upes baseina apgabalā ir pārveidoti."
Nupat Dabas aizsardzības pārvalde uzsākusi projektu "LatViaNature", kas paredz tuvāko četru gadu laikā veikt iegūto biotopu datu padziļinātu un daudzpusīgu analīzi, vēlāk tiks izstrādāti arī biotopu apsaimniekošanas plāni, lai dabas vērtības tiktu saglabātas arī nākotnē.
