Sakopj kokiem piekritušo Vedzes upi

Ap 70 jauniešu un pieaugušo sakopuši kokiem piekritušo Vedzes upi, kas dažviet atgādinot "Jukonas pietekas, kur cilvēks nav bijis mūžiem", ziņo LTV raidījums "Vides fakti". Talku ar mērķi uzlabot zivju migrēšanas ceļus Daugavas baseina upēs veica AS „Latvenergo” sadarbībā ar zinātniekiem, biedrību „Mēs Zivīm” un Ogres pašvaldību.

14 km garo Vedzes upi klāj neskaitāmi sakrituši koki un beru aizsprosti, tai ir nepieciešama palīdzība.

"Bebri, kalstoši, koki, sēnītes, tas viss ir izdarījis savu darbiņu un Vedze brīžiem atgādina kaut kādas Jukonas pietekas, kur cilvēks nav bijis mūžiem," stāsta hidrobiologs Andris Urtāns.

"Ja šādi koki šeit paliek, ko tas nozīmē? Nāk mazāki koki, atsperas pret viņiem un veidojas mākslīgs dambis," stāsta Ivars Dubra, norādot uz sakritušiem kokiem. 

Lai šai upei palīdzētu, tika rīkota talka. Desmitiem jauniešu un pieaugušo metās darbos, lai uzlabotu tās ekoloģisko kvalitāti un nodrošinātu labvēlīgākus apstākļus lašveidīgajām zivīm.

Upē sakritušo koku un bebru aizsprostu dēļ lašveidīgās zivis netiek augšpus pa upi uz savām nārsta vietām, kā arī šo koku dēļ upe kļūst platāka, seklāka kā rezultātā tā iet bojā.

"Forele ir tā zivs, kurai nepatīk silts ūdens un viss tas, kas notiek Vedzē ir tādi trauksmes zvani, kurus nevajadzētu ignorēt," atklāj brīvprātīgais Agnis Graudulis. 

"Ja mēs paskatāmies 20 gadu griezumā, ja es atceros kāda bija tā upe bija pirmoreiz un kāda tā ir tagad-viņa ir kļuvusi sliktāka," viņš piebilst.

Katram ir iedalīts savs darbs-vieni jauc bebru dambjus, citi, ceļ ārā baļķus, vai zarus-un visi čakli strādā.

Kamēr jaunieši un pieaugušie atbrīvo upi no smagiem kokiem, pavisam netālu bērni iemācās daudz ko jaunu.

"Viņi pašlaik uzzina kas dzīvo ūdenī-iemācās dažiem noteikt vārdiņus un šī ir mazā brīnumu kastīte, kurā visu to, ko mēs noķeram, mēs liekam atsevišķās istabās," stāsta Urtāns. 

Aizkadrs Vedzes upes ūdens kvalitāte ir laba, vai daļēji laba un blakus esošajās krācītēs mums ir iespēja apskatīt kādu strauta nēģiem ļoti nozīmīgu procesu - strauta nēģu vairošanos. 

Zinātnieki ir veikuši pētījumus, ka upēs, kas robežojas ar lauksaimniecības zemēm pietiek ar aptuveni divpadsmit 10cm resniem kokiem uz 100 metru garu upes posmu, savukārt, kur krastos ir mežs tie varētu būt 24 koki.

"Upē koki arī ir vajadzīgi arī tie veido kaut kādus slēpnīšus, atstraumītes, kur zivīm un kukaiņiem paslēpties, bet šobrīd viņu ir par daudz. Un bieži vien mēs savu neizdarību esam attaisnojuši-mēs sargājam dabu neiejaucoties," apgalvo Urtāns. 

No upes izceltos kokus ir plānots arī izvest no meža, lai tos varētu izmantot, piemēram, kā malku un vairāku stundu smagais darbs ir mainījis šo upes posmu līdz nepazīšanai.

Ar šī upes posma attīrīšanu viss nebeigšoties, ir plānots, ka tuvākajā laikā tiks sakopta Vedzes upe visā tās garumā.

Pus dienas darbs vairāk nekā 70 cilvēkiem un Vedzes upe vairāku simtu metru garumā ir attīrīta. Upi var dzirdēt un ūdens iemītnieki noteikti var būt priecīgi

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti