“Ja gaisa temperatūra ir +5 grādi, tad uz zemes, uz koku stumbriem, zālē temperatūra jau pārsniedz +10 grādus, un viņām tas temperatūras slieksnis ir +5-+7 grādi, kad viņas uzlien uz zāles un jau var pieķerties,” stāstīja Spuņģis.
“Šī ziema viņām bija vienkārši izcila ziemošanai, jo mums nekādi lielie mīnusi nebija, un zem sniega, pie zemes, tur tikai daži grādi mīnusā bija, -- tā ka viņas ļoti veiksmīgi pārziemoja,” atzina Spuņģis.
Ērču aktivitāte jau tagad esot liela. Pagājušajās brīvdienās entomologam Spuņģim Pilsrundāles novadā ar speciālu ērču ķērāju ir izdevies noķert ne vienu vien ērci - divas sugas un 26 īpatņus.
Šogad bezmaksas ērču encefalīta vakcīnas saņems bērni 23 novados
Katru gadu Slimību profilakses un kontroles centrs publicē ērču encefalīta endēmisko teritoriju karti, kurā norādīti novadi, kuros pēdējo piecu gadu laikā novērota vislielākā saslimstība ar ērču encefalītu rēķinot uz simts tūkstošiem iedzīvotāju. Šogad šajā kartē iekļauti 23 novadi, galvenokārt Kurzemē.
Šajos novados bez maksas tiek vakcinēti bērni no viena gada vecuma līdz pat pilngadības sasniegšanai.
Latvijā ir astoņas ērču sugas, bet vēl ir trīs invazīvās sugas, kas ir lielākas un ātrākas. Visbiežāk cilvēkiem kož divas sugas, citas sugas pieķeras putniem, sīkiem zīdītājiem un sikspārņiem.
Savukārt apgalvojumi, ka ērces īpaši piesaista cilvēki ar A asinsgrupu, bet cilvēkiem ar B asinsgrupu piemītot dabisks aizsargmehānisms, kas ērces atvaira, ir drīzāk mīts, raidījumam atzina Latvijas Infektoloģijas centra speciāliste Signe Peirāga.
“Cik es esmu pētījusi zinātniskos rakstus, man nav izdevies atrast pierādījumus šim [apgalvojumam]. [..] No pieredzes varu teikt, ka man pašai ir B grupas asinis, un man ērces nāk; katru gadu pa vienai, divām man ir, un nevarētu teikt, ka man ir aizsardzība pret ērcēm,” stāstīja Peirāga.
Viņa arī pastāstīja, ka ērces var pārnēsāt ne tikai encefalītu, Laimas slimību un ērlihiozi, bet arī citas slimības, bet Latvijā visvairāk ir izplatītas šīs trīs. Ērlihioze izpaužas diezgan līdzīgi kā gripa - ar paaugstinātu temperatūru, galvassāpēm, un var būt arī nelieli izsitumi. Ērlihioze tāpat kā Laimas slimība atšķirībā no ērču encefalīta ir ārstējama.
Savukārt tāda slimība kā klinšainais kalnu plankumainais drudzis ir izplatītāka ārpus Latvijas, bet tularēmiju, kaut arī biežāk pārnēsā grauzēji, var pārnēsāt arī ērces, un inficēšanās risks pastāv, taču arī tā ir ārstējama.
Viena ērce var pārnēsāt arī vairākas slimības. Ārsti uzsver, ka vakcinēties noteikti vajag, jo ērču encefalīta gadījumā šī ir vienīgā iespēja sevi pasargāt.
“Pagājušajā gadā mēs veicām izmēģinājuma pētījumus pa visu Latviju un konstatējām, ka ērču encefalīts ir līdz 10% ērču, Llaimas borelioze - ap 4%, un ērlihiozi mēs nekonstatējām,” pastāstīja Spuņģis.
Ja jums ir piesūkusies ērce, tad noteikti vismaz mēnesi vajadzētu pievērst uzmanību gan koduma vietai, gan savai pašsajūtai. Jo, ja pat ērci aizved pārbaudīt, vai tā nepārnēsā laima slimību vai ērču encefalītu, nav garantijas, ka tā nepārnēsā kādu citu slimību.
“Problēma ir tajā, ka mēs ērci nevaram pārbaudīt uz visu, mēs varam pārbaudīt tikai uz vienu slimību, atkarībā no tā, kuru pacients izvēlas - Laimas slimību vai ērču encefalīts. Tāpēc, ka ērce ir tik ļoti maza un ir nepieciešams lielāks materiāls, lai to varētu veikt,” skaidroja Peirāga.
