Rīta Panorāma

Intervija ar Kārli Būmeisteru

Rīta Panorāma

Venēcijā atklāts Kazanovas muzejs

Daba skarbi izjūt kūlas dedzināšanas sekas

Entomologs: Daba skarbi izjūt kūlas dedzināšanas sekas

Šogad reģistrēti jau aptuveni 500 kūlas ugunsgrēki dažādos Latvijas novados. Kūlas ugunsgrēki kaitē dabai un mazina daudzveidību, un entomologs Voldemārs Spuņģis par kūlas dedzinātājiem izsakās skarbi – viņiem “pašiem vajadzētu pielaist nedaudz uguni, lai viņi justu, kā tas ir”.

Šogad pirmais ugunsgrēks reģistrēts Liepājā 11. martā.  Citus gadus kurinātāji savu nelāgo darbu sākuši vēl agrāk, ir bijuši gadījumi, kad ugunsdzēsējiem jāsteidz dzēst degoša pērnā zāle jau janvārī. Šogad lielākais reģistrētais kūlas ugunsgrēks bija Rīgā, Spilves pļavās.

“Dedzinātājiem pašiem vajadzētu pielaist nedaudz uguni, lai viņi justu, kā tas ir,” tik skarbs savos izteicienos par kūlas dedzināšanas tradīcijām Latvijā ir entomologs, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes pētnieks Voldemārs Spuņģis.

“Degot kūlai, viss sadeg, ieskaitot visus sīkos dzīvnieciņus. Mēs zinām, kā ir, kad apdedzinās, kādas sāpes ir. Ir jārēķinās, ka visi tie dzīvnieciņi pārcieš tādas sāpes, ieskaitot dzīvu sadegšanu,” uzsver Voldemārs Spuņģis.

Dabas aizsardzības pārvaldē norāda –regulāri dedzinot kūlu, tiek samazināta bioloģiskā daudzveidība, paliek mazāks dažādu augu, kukaiņu, arī putnu un zīdītāju skaits. Vienlaikus samazinās augsnes auglība.

Pārvaldē aicina nejaukt divas lietas – kūlas ugunsgrēkus ar kontrolētu dedzināšanu, kas notiek vēl brīdī, kad zeme ir pavisam sasalusi, zinātnieku un ugunsdzēsēju klātbūtnē, ar mērķi radīt vidi konkrētu dabas vērtību atjaunošanai.

Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode skaidro, ka kontrolēta dedzināšana ir “vienreizīgs pasākums, vienu reizi 10 - 30 gados vienā konkrētā vietā, lai iekoptu īpašumu, lai tur varētu atsākt saimniekot, un šis ir viens no veidiem, kā to efektīvāk uzsākt, bet tad tas ir pilnīgi cits stāsts un cits līmenis”.

“Nav pareizi teikt, es te katru gadu dedzinu un uzturu savu īpašumu kārtībā. Tas ir pilnīgi absurdi. Tas tikai liecina, ka cilvēks nedomā ilgtermiņā, nedomā ilgtspējīgi un nedomā par sekām,” norāda Strode.

Voldemārs Spuņģis savukārt stāsta, ka viņš pats piedalījās vienā pētījumā par kūlas dedzināšanu – toreiz nodedzināja eksperimentālu laukumu un pēc tam skatījās, kas tur notiek.

“Daudzveidība krasi samazinājās. Pazūd tādi vērtīgi kukaiņi kā skudras. Ja pazūd skudras, tad tas nozīmē, ka tur, kur dedzina, var būt vairāk kaitēkļu nākamajā gadā,” par sekām stāsta Spuņģis.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) atgādina -  sods par kūlas dedzināšanu ir no 280 - 700 eiro. Lētāk ir zāli rudenī nopļaut.

VUGD aicina cilvēkus būt apdomīgiem, kārtīgi nodzēst savus izsmēķus, nerotaļāties ar sērkociņiem kūlas tuvumā un sakopt savus īpašumus bez dedzināšanas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti