Engures dabas parkam 20: kā kopta un attīstīta ūdensputnu iecienītā vieta

Engures ezera dabas parkam šajās dienās aprit 20 gadi. Šo gadu laikā daudz darīts, lai šo vietu sakoptu, attīstītu un izveidotu arī par dabas tūrismam pievilcīgu vietu. Parku īpaši iecienījuši putnu vērotāji, jo tā ir dažādu ūdensputnu iemīļota apmešanās vieta.

Skatu torņi, orhideju taka 

Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālas administrācijas direktors Andris Širovs uzskata, ka Engures ezera dabas parka galvenā vērtība un sirds ir Engures ezers, kas ir trešais lielākais ezers Latvijā.

"Tā ir viena no vietām, kur ir milzīga putnu koncentrācija, kur ir ļoti iecienīta dažāda ūdensputnu apmešanās un dzīves vieta.

Protams, šie niedrāji un šis seklums, un apkārtējā teritorija ir piemērota pārsvarā putnu aizsardzībai, bet tai pašā laikā ir jāskatās, ka Engures ezera dabas parks iekļauj skaistus un ļoti vērtīgus zālājus un stiepjas līdz pat jūrai. Arī pie jūras ir šie retie piekrastes zālāji, kurus apsaimniekojot mēs varam panākt ļoti lielu dabas daudzveidīgu arī šajā piekrastes teritorijā," saka Širovs.

Lai saglabātu dabas parka unikālās ainavas, jau no pašiem pirmsākumiem dažādus projektus ir palīdzējis īstenot Engures ezera dabas parka fonda vadītājs Roberts Šiliņš.

"Par šiem 20 gadiem patiesībā ir izdarīts ļoti daudz. Pamatā tie ir darbi, kas saistīti ar biotopu kopšanu un atjaunošanu ezerā un ezera piekrastē. Ir izveidota tūrisma infrastruktūra, izveidota orhideju taka, uzbūvēti skatu torņi, izbūvēta lekciju zāle, veiktas niedrāju fragmentācijas, cirsti krūmi, attīrītas salas. Patiesībā ir ļoti daudz kas darīts," viņš stāsta.

Seklais ezers, kura vidējais dziļums ir aptuveni 0,5 metri, ir piemērots daudz dažādām zivju sugām.

Tur var novērot aptuveni 180 putnu sugas. Zīmīgi, ka Engures ezera dabas parka fonda vadītājs palīdzēja uzstādīt arī tiešsaistes kameras, kas ļāva ielūkoties lielā dumpja dzīvē.

Lopi bridējputnu noturēšanai

Engures ezera kā dabas aizsardzības teritorijas vēsture jau ir kopš 1957.gada. Dažus gadus vēlāk putnu vērotāji ļoti bieži izmantoja tur esošo peldošo namiņu, lai nodotos zinātniskajai pētniecībai.

"1967.gadā tika uzbūvēta šī peldošā mājiņa, jo pirms tam krastā un līdz 1983.gadam vēl nekā nebija. Visa iedzīve, ēšana un darbi un tā tālāk notika uz šīs peldošās mājiņas jeb kuģa," stāsta ūdensputnu stāstīja Šiliņš.

Par apkārtējās ainavas veidošanu rūpējās savvaļas lopi un zirgi.

"Līdz idejai mēs patiesībā nonācām tādā veidā, ka ezera krasta pļavas vēsturiski ir bijušas vienmēr ganītas un šeit ganījās Bērzciema lopi ilgus gadus. Kad ganīšana tika pārtraukta, tad šīs ezera piekrastes pļavas, piekrastes pakāpeniski aizauga ar niedrēm un krūmiem. Nodibinoties dabas parkam un izveidojot fondu, bija skaidrs, ka, ja mēs gribam saglabāt šo ūdensputnu, it sevišķi bridējputnu sugu daudzveidību, tad nekavējoties kaut kas ir jādara, jo

pretējā gadījumā šie bridējputni izzudīs pavisam, jo viņiem ir nepieciešamas šīs ezera piekrastes pļavas," norāda Šiliņš.

Aprunājoties ar vietējiem makšķerniekiem, uzreiz ir skaidrs, ka šī teritorija ir īpaša un padarīto darbu netrūkst.

"Ezers tiek tīrīts, cik es saprotu par Eiropas līdzekļiem, un kanāls tika iztīrīts. Tagad ir padziļināts, kārtīgi padziļināts un, protams, no jūras nāk zivis iekšā - asari, pat vimbas nāk, kas vispār nav bijušas nekad ezerā," klāsta vietējais zvejnieks Ivars Cīrulis.

Dabas parks tūristu vidū ir ļoti iecienīts. Pērn to apmeklēja 35 tūkstoši cilvēku. Savukārt filmā "Divi ezeri. Viens dumpis" var redzēt, kādi darbi gadu gaitā ir veikti gan Engures, gan Papes ezeros.

Putnu vērošanas sacensības pie Engures ezera
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti