Zvaigzne norādīja: "Izliet eļļu nevajadzētu, jo tā samaisīsies ar visu kopā un visdrīzāk kaut kur līs ārā. Neraugoties uz to, ka eļļa savā būtībā ir bioloģisks produkts, to nedrīkst liet bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem paredzētajā konteinerā. Ja runa ir par sviestu vai taukiem, kas pēc tam sacietē, pēc cepšanas iegūstot istabas temperatūru, to gan varētu mest pie bioloģiskiem atkritumiem."
Tie, kuriem ir dārzs un komposta kaudze vai dzīvoklis un komposta kaste, varētu gribēties eļļu izliet kompostējamā materiālā. Taču "komposts.lv" kompostēšanas konsultante Zane Gailīte neiesaka taukainus ēdienus un eļļas taukus liet nedz piemājas kompostā, nedz slieku kompostā.
"Kompostiem ir dažādi veidi. Jā, kāds varētu pamatot, ka dzīvnieki, kas satur taukus, taču dabā sadalās. Un arī eļļas augi, piemēram, saulespuķes sezonas beigās taču kādā brīdī sapūst. Taču šādi trekni un taukaini produkti kompostam, visticamāk, pievilinās nevēlamos ciemiņus, no kuriem parasti visi baidās. Otrkārt, tad, kad mēs kompostējam, patiesībā mēs atdarinām dabīgus sadalīšanās procesus, kas notiek skābekļa, tātad gaisa klātbūtnē. Un šīs treknās daļas, vienkārši skaidrojot, aizpildīs kompostā tukšumus, kur būtu jābūt gaisam. Tas nozīmē, ka mēs kaut kādā veidā savu kompostu smacēsim," norādīja Gailīte.
Tas nozīmē, ka kompostā varētu sākt parādīties nevēlama smaka.
"Skābekli mīlošās baktērijas, sēnes un dažādi makroorganismi – pazīstamākās ir sliekas, bet ne tikai – viņiem būs grūtāk šajā kompostā izdzīvot un veikt savu pamatdarbu, proti, grauzt pārējās kompostēšanai saliktās sastāvdaļas," uzsvēra Gailīte. Pusglāze eļļas vai kāda taukaina ēdiena pārpalikumi uzreiz nenogalinās kompostu. Taču, ja reiz kompostā nonāk kādi taukaināki pārpalikumi, tie noteikti ir jāierušina kompostā, nevis vienkārši jāuzmet tā augšā, – tas tikai piesaistīs grauzējus.
Ja eļļu nevar liet nedz sadzīves atkritumos, nedz kompostējamā materiālā, mājsaimniecībās nākamā tuvākā iespēja, kas nereti tiek izskatīta, ir tās izliešana kanalizācijā. Taču arī to nevajadzētu darīt!
"Ne podā, ne arī izlietnē to nevajadzētu utilizēt, jo saskaroties ar aukstu ūdeni, eļļa sacietē. Tieši tāpat kā pārējās taukvielas, kas rada aizsprostojumu. Caurules, kur tiek nepareizi izmesti sadzīvē radušies atkritumi, piemēram, medikamenti, eļļa vai mati, veido aizsprostojumu. Tie savstarpēji reaģē un ķīmiskās reakcijas ne vienmēr paredzamas," skaidroja SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" Komunikācijas nodrošinājuma nodaļas vadītāja Una Grenevica.
Ja rodas šādi mehāniski aizsprostojumi, tad tos var likvidēt santehniķis vai sliktākajā gadījumā tas var novest pat pie cauruļu vai stāvvada maiņas.
SIA "Rīgas ūdens" pārstāvis Sandris Vanzovičs gan norādīja, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtām eļļas un tauku apjomi, ko iedzīvotāji nepareizi utilizējuši, būtiskas problēmas nerada. Gadījumā, ja eļļu lej podā vai izlietnē, neērtības primāri būs pašiem un attīrīšanas stacija tās īpaši neizjutīs.
Ja liet kanalizācijā un atkritumos eļļu nedrīkst, rodas jautājums, – kā gan no tās atbrīvoties, nekaitējot infrastruktūrai un videi?
Primāri, jāmēģina samazināt eļļas apjomu, piemēram, noslaukot pannu ar salveti. Ja eļļas tomēr palicis pāri krietni vairāk, tad tā jālej burciņā un, cieši aizskrūvēta, jāizmet sadzīves atkritumos. Jāatceras, ka burku, kurā uzkrāta eļļa un tauki, nevajadzētu mest stiklam domātajā konteinerā. Tam īstā vieta būs pie sadzīves atkritumiem.
"Vienmēr ir risks, ka burciņa vai plastmasas iepakojums saplīsīs. Ja mēs runājam par ilgtspēju, es teiktu, ka drīzāk sadzīves atkritumu konteinerā varētu mest kādu plastmasas veidu, kas nebūtu pārstrādājams un tajā ieliet eļļu. Jo stikls ir materiāls, ko iespējams bezgalīgi daudz reižu pārstrādāt. Līdz ar to stikls būtu drīzāk metams šķirošanas konteinerā," norādīja Zvaigzne.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
