Dienas ziņas

Prāgā protestē pret valdību un gāzes cenu kāpumu

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Rāznas ezerā atrasti beigti zuši un ķīši

Ekspertu viedokļi par zivju bojāejas iemesliem Rāznas ezerā dalās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Lai arī Dabas aizsardzības pārvaldē uzskata, ka zušu un ķīšu bojāeju Rāznas ezerā, iespējams, veicinājis skābekļa trūkums, zinātniskā institūta "BIOR" pētnieki, ņemot vērā ezera specifiku un lielumu, par to nav tik pārliecināti un šonedēļ izskatīs arī citus iespējamos zivju bojāejas iemeslus.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) secināja, ka loģiskākais iemesls tik straujai zivju slāpšanai ir zema skābekļa koncentrācija. Savukārt tās pamatā ir gan ūdens ziedēšana, gan dažādi pūšanas procesi, gan arī nesenā svelme. Ja ideāls rādītājs ir aptuveni pieci miligrami skābekļa uz litru ūdens, tad pēdējā laikā skaitļi ir kritiski un tieši lašveidīgām zivīm nāvējoši.

DAP dabas aizsardzības vecākais speciālists Dainis Tučs teica: "Varētu būt zem divi, pie vieninieka, vietām pat vēl zemāks bija. Visu augusta mēnesi bija karstais laiks un vēja praktiski vispār nebija. Ūdens nemaisījās. Te, re kā, uzskatāmi vidējā slānī skābekļa daudzums jau krītas. Šīs dienas bija vējš, viļņi, saviļņojās."

Tomēr ekspertu viedokļi par notiekošo Rāznā gan ir dažādi.

Zinātniskā institūta "BIOR" vadošā pētniece Ruta Medne sacīja: "Ļoti negribētos ticēt, ka Rāznā ir tieši skābekļa problēmas, jo tas ir liels ezers. Tajā nenotiek stratifikācija. Vējš ieskrien un no dziļajiem slāņiem tā kā paceļ ar skābekli bagātos augšējos ūdeņus. Pilnīgi noteikti pirmās mirtu skābeklī jūtīgākās sugas un tie droši vien būtu kaut kādi zandarti, bet ne zuši."

"BIOR" laboratorijā pašlaik notiek zivju izmeklējumi, tiks pārbaudīta, piemēram, parazītu vai piesārņojošu vielu klātbūtne, elektrības ietekme un vairāki citi faktori. Reidā uzrunāto zvejnieku un makšķernieku pieredze par zivju bojāeju ir dažāda.

Makšķernieks Juris atzina, ka arī citus gadus Rāznas ezerā redzējis beigtus zušus, tiesa gan, ne tik daudz.

Noteikt konkrētus beigto zivju apjomus ir grūti, zuši un ķīši var būt izskaloti grūti pārskatāmās vietās, tos ātri apēd putni un dzīvnieki. Karstākajā gada periodā līdzīga parādība novērota arī citas reizes.

Dabas aizsardzības vecākais speciālists Dainis Tučs atcerējās: "Pagājušajā gadā arī karstajā laikā,  tieši pēdējās karstā laika dienās, parādījās pa kādam beigtam zutim. Arī ķīsis uzpeldēja, bet ļoti minimāli. Dīķu saimniecībām, kas ar lašveidīgām zivīm nodarbojas, par šo gadu nav nekādu ziņu vēl, bet pagājušajā gadā tur bija tiešām tā, ka aizgāja visas zivis bojā."

"BIOR" informāciju par zivju bojāeju ūdeņos visā Latvijā saņem regulāri, un iemesli tam ir visdažādākie. Sākot ar pēdējo gadu klimata pārmaiņām – karstuma viļņiem, beidzot ar nekvalitatīvu notekūdeņu apsaimniekošanu un tikai lielo zivju nozveju, atstājot ūdenī mazākās, kas patērē visvairāk skābekļa.

Zinātniskā institūta "BIOR" vadošā pētniece norādīja: "Protams, zivis mirst arī no vecuma, arī no kaut kādām problēmām mirst, no slimībām mirst. Jāpaskatās, vai nav kaut kādas toksiskās ieplūdes bijušas, jo diezgan bieži ir tā, ka ir kaut kādas piesārņojošās vielas nonākušas ūdenī. Tad skābekļa patēriņš pieaug un zivis mirst. Tas ir diezgan regulāri. Ezers visu laiku ir mainīgs, ezerā visu laiku notiek kādi dabiskie procesi, un tā nav vienkārša atbilde. Katrā ziņā mums katram jādomā par piesārņojuma mazināšanu kopumā visos ūdeņos."

Zinātniskā institūta "BIOR" veikto analīžu rezultāti par Rāznas ezera zivīm būs zināmi nedēļas beigās.

Speciālisti uzsver, ka, laikapstākļiem kļūstot vēsākiem un vējainākiem, arī skābekļa daudzums ūdenī atgriezīs normas robežas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti