Par iespēju satikt mežā lāci Svilāns sacīja: "Tie četrkājainie, no kuriem šogad zināmā mērā pamatoti, bet lielā mērā nepamatoti visi ir nobijušies, tie, manuprāt, ir vismazāk bīstamie."
"Tos cilvēkus, kuri regulāri iet dabā, pieļauju, ka viņus lācis ir redzējis krietni biežāk nekā viņi lāci. Kārtīgs lācis, ja viņš ir savvaļas lācis, viņš pamana cilvēku un aizvācas klusākā vietiņā no "divkājainā zvēra"," viņš skaidroja.
Vienlaikus eksperts atzina, ka lāči, par kuriem šopavasar tika ilgstoši runāts, ir cilvēku pašu pieradināti un baroti, tāpēc šādā gadījumā situācija var būt citādāka, nekā ar savvaļas lāčiem.
"Bažas par to, ka aiz katra koka mežā gaidīs lācis, ir pilnīgi aplamas," viņš mierināja.
Arī vērtējot iespēju mežā satikt vilkus, Svilāns norādīja, ka to populācija tiek regulēta ar medību palīdzību, turklāt vilki no cilvēka izvairīsies.
Savukārt Kaire stāstīja, ka bīstamākas situācijas ir radušās, tikai ejot vienai: "Ja mēs esam gājuši kaut vai nelielā bariņā, kaut vai trīs cilvēki, mēs radām lielāku troksni, dzīvnieks mūs labāk sadzird.
Pēc būtības meža dzīvnieks, ja viņš nejūtas apdraudēts, ja nav slims, viņš no cilvēka vairīsies."
Ja tomēr gadās satikt mežā kādu dzīvnieku, viņa ieteica: "Manuprāt, pareizā pieeja būtu nepievērst uz sevi uzmanību, izbaudīt to mirkli, kad esi viņu redzējis, klusiņām doties projām, vai pagaidīt, lai dzīvnieks aiziet prom, ja tevi nav pamanījis."
Abi eksperti piekrita, ka ērču radītās sekas cilvēkam ir daudz lielāka bīstamība. Tāpat par lāčiem daudz bīstamākas un arī biežāk sastopamas ir mežacūkas ar mazuļiem.
"Tās ir bijušas ļoti nepatīkamas tikšanās, īpaši, ja tu ej viens, kā man ir gadījies. Eju viena, ļoti klusām, vēl fotografējot, ir gadījies gandrīz uzkāpt virsū. Tā tikšanās... viņi ceļas, viņi ir strauji, skrien, varbūt īsti tevi neredz. Tad jādomā, ko darīt tajā mirklī," atzina Kaire.
Svilāns piebilda, ka šādā situācijā nav universāla risinājuma, ir reizes, kad jābēg, ir reizes, kad labāk klusi stāvēt uz vietas. Ja ir iespēja uzrāpties kokā, to vajadzētu darīt.
Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Vilnis Skuja pauda uzskatu, ka nevajag pārāk baidīt cilvēkus, kas vēlas doties mežā vai citur pie dabas.
"Mežā cilvēks var justies droši un brīvi, ja viņš pats neuzvedas idiotiski. Ja viņš uzvedas muļķīgi, tad arī visādas muļķības var sanākt," pārliecināts bija Skuja.
"Skaidrs, ja cilvēks uzvedas dumji, vairāk jādomā, kā cilvēku norobežot no dabas nekā tos dzīvniekus. Arī ar gulbjiem nav tik traki, jebkurš gulbis virsū neskries. Ir tēviņi, kas ir agresīvāk noskaņoti, bet nedomāju, ka tā būtu Latvijā briesmīga problēma," viņš vērtēja.
Sastopot pie ezera gulbi, kas peld pretī un kaut ko "saka", viņš ieteica neiet putnam tuvāk klāt, nemēģināt taisīt fotogrāfijas, bet izturēties ar cieņu un doties uz citu peldvietu.
KONTEKSTS:
Pērn rudenī Valkas novada Vijciema lauku teritorijā fiksēti divi pusaugu lācēni. Abi uzvedās diezgan droši – gāja lauku sētās, kur mielojās ar ogām, un nebaidījās pat no gaisā raidītā šāviena. Lai neapdraudētu cilvēkus, pusaugu lāčus iemidzināja, izšķīra un izlaida meža biezokņos. Tādējādi lāčiem tika dota iespēju mainīt savus paradumus un mācīties izdzīvot savvaļā.
Tomēr vienu no lāčiem šogad aprīlī nācās iemidzināt, jo, cilvēku doto našķu pieradināts, tas īsā laikā kļuva par Smiltenes-Gulbenes autoceļa ceļmalas garāmbraucēju nozīmīgu apskates objektu, tādā veidā radot apdraudējumu cilvēkiem.
