"Dzīvniekus nevajag pieradināt, ja tu nevari garantēt to, ka barosi viņus visu laiku. Mums jāuzņemas atbildība par tiem, ko pieradinām," uzsvēra Rīgas zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka.
"Putniem barību vajag dot katru dienu, ja esat to iesākuši darīt. Šajā laikā ir garas naktis, turklāt aukstas naktis, kad putni baroties nevar. Maziem putniem, lai viņi sevi uzturētu pie dzīvības, ir ļoti intensīvi jābarojas.
Kad viņi aiziet gulēt, viņiem reizēm pietiek enerģijas tikai tik, kā pārlaist nakti un no rīta fiksi meklēt barību,"
skaidroja Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.
Ja ierastā barotava būs tukša, tad putniņam var nepietikt enerģijas atrast barību citā vietā. Jāatceras, ka putniem un meža zvēriem nedrīkst dot sālītus vai piparotus produktus, vienalga, vai tās ir saulespuķu sēklas, rieksti vai speķis.
"Pašas vienkāršākās lietas, ko putniem dot, ir saulespuķu sēklas, nesālītas, protams. Tās derēs sēklēdāju putniem. Nesālīts speķis derēs tiem putniem, kas ir, ja tā var teikt, gaļēdāji, kukaiņēdāji," stāstīja Ķerus.
Veikalā nopirktās gatavās bumbas vajadzētu izņemt no tīkliņa, jo putniem tajās var ieķerties kājas un viņi netiek ārā. Tāpat, piemēram, gulbjus var barot tikai tajās vietās, kur putnam ir pieejams neaizsalis ūdens.
"Ūdens putns, kurš sēž uz ledus, naktī jebkura lapsa vai suns viņu var saplēst. Norīt sausu maizes gabalu bez ūdens ir praktiski neiespējami. Šādu jūs nodariet vairāk ļauna kā laba," norādīja Zooloģiskā dārza vadītājs.
Savukārt meža zvēriem derēs arī āboli un dārzeņi.
"Kādu apsi nogāzt. Tā ir absolūti dabiska barība. Iznest siena klēpi lauka vidū nav prāta darbs. Sniegs to pārklāj. Ja meža zvērus piebaro, tad jāierīko speciāla barotava ar jumtu, lai barība neapsnieg," stāstīja Līdaka.
Dzīvniekiem cilvēka palīdzība ar barību nepieciešam tikai tad, ja ārā ir liels sals, apledojuši koki, sērsna vai bieza, bieza sniega kārta.
