Spānijas kailgliemezis Latvijā ir invazīva suga un parādījies mūsu reģionā ap 2009. gadu Talsu novada Pastendē. Pāris gadus tam uzmanība nav pievērsta, taču pērn un īpaši šovasar kailgliemeži krietni savairojušies un nu rada arī zaudējumus dārzkopībā. Jelgavas puses Svētes pagasta bijušā mazdārziņu kooperatīva pārstāve Anita Savicka stāsta, ka augu kaitēklis tā savairojies, ka dārziņu īpašnieki šajā vietā pat atsakās no saviem dārziem, jo neko nevar izaudzēt:
''Ja tu tur nedzīvo un katru dienu no rīta un vakarā, un ik pa brīdim neeja, nelasi to spaiņiem visu nost, nav cerību, ka tur kaut kas izaugs - tus viss tiek apskādēts. Tie ir gandrīz 20 centimetrus lieli, resni, spēcīgi, ārkārtīgi muskuļoti indivīdi... Ja valsts ir atvērusi robežas un nenotiek nekāda kontrole, un mēs esam tikuši pie nelaimes, tad taču būtu pašvaldība un valsts ieinteresētas kaut kā apvienoties un palīdzēt cīnīties.''
Dārzeņu audzētāju kooperatīva "Mūsmāju dārzeņi’’ vadītāja Edīte Strazdiņa apliecina, ka arī lielākās dārzeņu audzētāju platībās kailgliemeži rada postījumus un nekādu efektīvu cīņas veidu pagaidām neesot.
''Tieši tie lauki, kas dārzeņu audzētājiem ir tuvu ūdenskrātuvēm - upēm, ezeriem, dīķiem, tur ļoti daudz dzīvo gliemežu, un kaitējumi ir lieli. Līdz lauka vidum viņi neaizlien, bet malās tiek praktiski viss apēsts. Mēs varam papildus mēģināt apstrādāt tās lauku malas, lai gliemezis netiek pāri joslai, bet viņi vienmēr atrod iespēju tikt līdz tam burkānam vai kāpostam. Patiesībā tā problēma nav tikai ar invazīvo Spānijas kailgliemezi, principā jebkura veida gliemeži ir krietni savairojušies.''
Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu tehnoloģiju institūta pētniece Digne Pilāte veic invazīvo sugu monitoringu Latvijā. Spānijas kailgliemeža izplatība šogad pieaugusi, pateicoties lietainajiem laika apstākļiem vasarā. Un Latvijā ir apzinātas jau 15 šīs sugas atradnes, īpaši Kurzemē un Zemgalē. Spānijas kailgliemeži ēdot teju visu, kas atrodams dārzos, kā arī nopļauto un nesavākto zāli, apstādījumus un pat suņu barību.
''Īstenībā mēs pat neesam aptvēruši visas tās izplatības vietas, to mēs domājam darīt nākamgad, lai ievāktu pilnīgus datus par to, cik vispār plašā teritorijā Spānijas gliemeži ir izplatījušies valstī un vai tur vēl vispār kaut ko ir iespējams darīt.
Viens mazdārziņa īpašnieks ar to neko nevar iesākt, ja to nedara visi kaimiņi kopīgi un arī ceļu uzturētāji, jo tā suga strauji izplatās tieši ceļmalās un ūdenstilpju krastos. Tur nepieciešams ļoti komplekss risinājums,'' klāsta Digne Pilāte.
Biologi tāpat neizslēdz iespēju, ka šī suga var izspiest citas sugas no vietējās bioloģiskās daudzbveidības. Problēmas apmērus apstiprina arī Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Gita Strode, jo šogad gan pārvaldē, gan Vides ministrijā saņemtas neskaitāmas vēstules no pašvaldībām un iedzīvotājiem par invazīvās sugas izplatību un kaitējumu. Ļaudis bieži vaicājuši, kā kultūraugus pasargāt no Spānijas kailgliemeža un ierobežot to vairošanos.
''Viena no efektīvākajām metodēm ir šo gliemežu salasīšana vasaras sezonā, otrs ir zemes irdināšana, un trešais - neveidot kompostu. Šobrīd notiek aktīvs darbs pie mazdārziņu sakopšanas – cilvēki vāc lapas, zāli, zāģē sarus. Taču, savācot šo zāli un lapas, lai veidotu komposta kaudzes tur, kur ir šī suga sastopama, cilvēki tādējādi nejauši var veicināt tieši tās sugas saglabāšanos.
Un vēl viena metode, ko zinātnieki ir aprakstījuši, ir lamatu veidošana – augsnē jāierok glāzītes ar alu, kas šos kailgliemežus pievilina,'' iesaka Strode.
Pieauguša kailgliemeža ķermenis ir 7-14 cm garš, tumši brūnā vai sarkanbrūnā krāsā. Mūsu reģionā tiem nav dabisko ienaidnieku.
Par Spānijas kailgliemezi un citām invazīvajām sugām Latvijā Daugavpils Universitātes pētnieki sagatavojuši arī faktu lapas. Ar tām var iepzīties Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnes sadaļā “Invazīvās sugas”.
