Pašlaik gadā atkritumi Latvijā rada 20 tūkstošus tonnu metāna, kas gan salīdzinot ar citiem sektoriem neesot daudz. Igaunijā šīs rādītājs ir zemāks, bet Lietuvā – līdzīgi Latvijai, pastāstīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Informācijas analīzes daļas Ķīmisko vielu un bīstamo atkritumu nodaļas vadītājs Intars Cakars. Turklāt šajos aprēķinos būtiski ir arī tas, ka atkritumi nesadalās ātri un aizvien šis process notiek ar atkritumiem, kas noglabāti arī 1970.gados, kad sākts emisiju aprēķins.
Vidēji viena cilvēka radītais sadzīves atkritumu daudzums Latvijā – 250 kilogrami gadā – nav tik liels salīdzinājumā ar Eiropas rādītājiem. Taču problēma ir tajā, ka šie atkritumi lielākoties tiek noglabāti.
Bendere skaidro, ka pie noglabāšanas būtiski ir tas, cik bioloģiski tie ir. Jo tādi bioloģiskie atkritumi kā virtuves, zaļie dārza atkritumi, arī dabiskās tekstīlijas un koks pamazām sadalās, radot dažādas gāzes. Īpaši būtisks ir metāns, kas ir apmēram 40-50% no atkritumu gāzes, tad CO2 gāze un CO, arī nedaudz slāpekļa oksīdi un citas gāzes. “Nelaime ir tā, ka šīs gāzes, tieši metāna gāze ir siltumnīcas efektu radošas. Turklāt 24 reizes spēcīgāka par CO2. Līdz ar to, šai gāzei izdaloties un izejot atmosfērā, tā rada no atkritumu saimniecības lielu daļu [izmešu],” skaidro asociācijas vadītāja.
Viņa norāda arī uz to, ka Latvija vairākus gadus mērķtiecīgi gāja uz atteikšanos no mazajām izgāztuvēm, tā vietā tos noglabājot desmit valstī izveidotajos poligonos:
“Likās, ka atkritumu saimniecības tehnoloģijas diezgan labi atrisinātas. Tajā pašā laikā tieši šie desmit poligoni ar ļoti blīvu un biezu atkrituma slāni ir pateicīgi apstākļi, lai veidotos metāna gāze, jo skābekļa tur ir maz.”
Līdz ar to Latvijā, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, atkritumu apsaimniekošana devusi pieaugumu emisiju ziņā.
Bendere gan norāda uz vairākiem lielajiem poligoniem, kas savāc radītās gāzes un pārstrādā. Kopumā iespējams savākt aptuveni 30% no šo gāzu daudzuma. Tāpēc būtiski ir samazināt noglabāto bioloģisko atkritumu daudzumu, tos pārstrādājot ar citām metodēm.
Viņa lēš, ka Latvijā poligonu izmantošana arvien samazināsies, jo noteikti stingri mērķi – apmēram 50% no sadzīves atkritumiem jāpārstrādā. “Un tas, pirmkārt, nozīmē, ka Latvijā jādomā par bioloģisko atkritumu pārstrādi. Tā ir vietējā kompostēšana, lai neizmantotu daudz transporta. Pašlaik mums poligoni ir attālināti no atkritumu radītājiem.” Otra lieta būtu biogāzes ražošana, kas no Eiropas Komisijas puses tiek pozitīvi vērtēta.
Cakars arī papildina, ka Latvijai būtu svarīga atkritumu dalīšana, kā arī to pārstrāde. Pašlaik gan Latvijā nav visām atkritumu plūsmām pārstrādes rūpnīcas, līdz ar to nākas eksportēt.
Tomēr pats būtiskākais ir neradīt tik daudz atkritumu, uzsvēra abi speciālisti.
Bendere mudina neiegādāties lietas, kas nav īsti vajadzīgas. “Jācenšās arī iegādāties labas, kvalitatīvas lietas, kas var ilgi kalpot. Un to mēs redzam ziemeļu kaimiņos, kas gadsimtiem tur traukus un mēbeles un nekaunas, ka tā ir vecmāmiņas bufete,” viņa piebilst.
Tāpat, viņasprāt, pašreizējā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā Latvijai vajadzētu ieguldīt šos līdzekļus dalītajā atkritumu savākšanā.
