Rīta Panorāma

Nobela prēmija ķīmijā par “klikšķa ķīmijas” attīstīšanu

Rīta Panorāma

Intervija ar biedrības “Zemnieku Saeimas” valdes priekšsēdētāju Juri Lazdiņu

Aicina atjaunot dabiskos zālājus

Eksperti: Dabisko zālāju atjaunošanā palīdzīgu roku var sniegt ikviens

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) un Latvijas Dabas fonda eksperti aicina iedzīvotājus iesaistīties dabisko zālāju atjaunošanā. Dabiskie zālāji ir vienas no krāšņākajām un vērtīgākajām dzīvotnēm Latvijā, kas izceļas ar ļoti lielu sugu daudzveidību. Turklāt šādas noturīgas ekosistēmas, ļauj cīnīties ar invazīvajām sugām.

Dabas aizsardzības pārvaldes speciālists Kārlis Lapiņš piedalās dabisko zālāju atjaunošanā Ķemeru Nacionālā parka Dundurpļavās. Šogad te iesēti 15 kilogrami ar rokām ievāktu aptuveni 50 dažādu augu sugu sēklu.

Viņš Latvijas Televīzijai izrādīja: "Mums te ir tīras zvaguļa sēklas, kas ievākts piemērotā dabiskā pļavā vasarā tajā brīdī, kad ir nogatavojušās. Roku darbs. Ar šķērītēm visu nogriež, savāc, un pēc tam rudenī var izsēt citā piemērotā pļavā, kurā zvaguļa  šobrīd nav un kurā visnotaļ viņam vajadzētu būt un viņš varētu būt."

Savukārt DAP dabas eksperte Agnese Priede sacīja: "Dabiskie zālāji ir vienas no krāšņākajām un vērtīgākajām dzīvotnēm Latvijā. Tas saistīts ar to, ka tur ir ļoti liela sugu daudzveidība. Var būt par vairāk kā 50 augu sugu uz kvadrātmetru, plus vēl klāt kukaiņi, putni un visa tā pasaule, kas šajā ekosistēmā dzīvo."

Iepriekš Dundurpļavās atradās lauksaimniecības zemes. Dabiskie zālāji šādā veidā tika iznīcināti. Dabas aizsardzības pārvaldē teic, dabiskās pļavas nav iespējams saglabāt, neko nedarot. Ir jāpalīdz, sējot dabisko zālāju, pēc tam pļavas ir jāturpina pļaut un jāizvieto ganāmpulki. Dzīvnieki tālāk pārnēsā augu sēklas. Process gan ir ilgs. Pirmos rezultātus var novērot aptuveni pēc pieciem gadiem.

Latvijas Dabas fonda biotopu eksperte Rūta Sniedze-Krelatova norādīja: "Vietā, kur zālājs ir iznīcināts, pļava neatjaunosies tajā brīdī, kad parādās zaļa zāle, pīpenes, pelašķi. Zālāja ekosistēma veidojas desmitgadēs, tās var būt simtgades."

Savukārt DAP pārstāve Priede teica: "Paralēli tam, ka mēs šeit gaidām lēno sugu daudzveidības procesa atjaunošanos, citur ļoti straujā tempā mēs zaudējam šīs ekosistēmas. Mēs izmantojam brīdi, kamēr vēl ir, no kurienes sēklas paņemt. Katru gadu pa druskai nesam uz šejieni."

Eksperti aicina dabisko pļavu atjaunošanas procesā piedalīties ikvienu, – sākot ar privāto zemju īpašniekiem un beidzot ar mazdārziņiem, kur atvēlēt vienu mazu stūrīti šādiem augiem.

Dabiskās pļavas atjaunot var arī pilsētu teritorijās. Sākt var ar gaiļbiksīti, pļavas vizuli, vilkmēli, brūngalvīti, dzelzeni un citām sugām. 

"Jo stabilāka ekosistēma, jo tā ir noturīgāka pret invazīvajām sugām. Mēs varam redzēt ainavā, ka invazīvās sugas ļoti labi izplatās, piemēram, pamestā lauksaimniecības zemē, kur viss ir regulāri uzarts un izmainīts tā, ka tur, kurš ienāks, tas paliks," pauda Latvijas Dabas fonda biotopu eksperte.

Padomus dabisko zālāju atjaunošanai var meklēt Dabas aizsardzības pārvaldē un Latvijas Dabas fondā. Ilggadīgo zālāju īpašnieki var pieteikt dalību daudzveidīgu zālāju veidošanas atbalsta pilotprogrammā "Ziedu pļavas". Tā sniedz iespēju saņemt gan ekspertu konsultācijas, gan finansiālu atbalstu no 87 līdz 203 eiro par hektāru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti