Dienas ziņas

Pašvaldībās raizes par ceļu bedru lāpīšanu

Dienas ziņas

Ukrainas prezidents uzrunā Saeimas deputātus

Lielupes upju baseinā vismazāk upju labā ekoloģiskā kvalitātē

Eksperte: Auces upes aizaugšanas mazināšanai svarīgi mazināt barības vielu iekļūšanu tajā

Nesen apsekotajā Auces upē ekoloģiskā kvalitāte esot zema. Visā tās garumā ir cilvēka radīti aizsprosti, bebru dambji un piesārņojums no lauksaimniecības zemēm, kas veicina upju aizaugšanu un zivju populācijas samazināšanos. Lai mazinātu upes aizaugšanu, būtu svarīgi gādāt, lai tajā mazāk nokļūtu barības vielas, ko sekmē lauksaimniecības attīstība līdzās upei, skaidroja eksperte ūdeņu apsaimniekošanas jomā.

Vairāk nekā 80 kilometrus garā upe, kas tek caur Dobeles un Jelgavas novadiem, vēsturiski esot bijusi zivīm bagāta, bet tagad zivis esot tikai lejtecē.

Glūdas pagasta Nākotnes ciema iedzīvotāja Kristīne atzina: "Šeit Auces upītē ļoti labi ķeras zivis. Ir līdakas, un dzirdēts, ka ir pat laši un visādas citas zivis. Tā kā šeit labi var noķert."

Tikmēr Krimūnu pagastā uzrunātie teic, ka viņu teritorijā Auces upi grūti pat par upi nosaukt, kur nu vēl cerēt, ka tur būs zivis.

Krimūnu pagasta Akāciju ciema iedzīvotājs Dzintars atzina: "Upītes tur nav, tur tagad tikai tāda, kur aiziet kājas noskalot. Agrāk ūdens bija līdz krastiem pilns, kamēr nebija Kroņaucē dambis uzcelts. Pēc dambja uzcelšanas aizauga, jo ūdens līmenis brīžiem ļoti augsts, bet brīžiem ar čībiņām var pāriet pāri."

Būtisku ietekmi uz Auces upes hidromorfoloģisko kvalitāti un zivju faunu atstāj trīs uzbūvētie aizsprosti, kā arī aizsprosta paliekas pašā Nākotnes ciema centrā.

VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra" (LVĢMC) eksperti, kuri kopā ar projekta partneriem pilnībā apsekojuši četras upes, tostarp arī Auces upi, atzina – līdztekus cilvēku un bebru radītajiem aizsprostiem ne mazāku ietekmi uz ūdens kvalitāti un zivju daudzveidību atstāj arī īpaši Zemgalē attīstītā lauksaimniecība līdzās upei.

LVĢMC Ūdeņu apsaimniekošanas eksperte Linda Fībiga skaidroja: "No vienas puses, tas ir dabisks process, bet, no otras, ja mēs mēslojam, tas apjoms nāk aizvien lielāks upēs, un upes un arī ezeri aizaug."

Lai situāciju mainītu, upes ir regulāri jātīra, tomēr, kā rāda pieredze, upju tīrīšana augsto izmaksu dēļ notiek tikai pa mazam posmiņam. Tādējādi vajadzīgais efekts īsti netiek sasniegts.

Eksperte arī skaidroja, ka galvenais būtu atrast iespējas samazināt barības vielu iekļūšanu upē.

"Tam ir dažādi risinājumi. Piemēram, kontrolētā drenāža, kas regulē ūdens līmeņus gruntsūdeņiem, ir buferjoslas, kas arī varētu būt bieži dzirdēts, bet ne tik bieži piemērots Latvijā plašās teritorijās. Ja mēs runājam par notekgrāvjiem, tad ir dažādi videi draudzīgi risinājumi meliorācijas sistēmā, bet tur jāskatās, vai tās ūdens teces nav interesantas arī migrējošām zivīm," sacīja Fībiga.

Lielas cerības upes ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanā tiekot liktas arī uz Eiropas Savienības nosprausto "zaļo kursu", kas samazinās minerālmēslu lietošanu un to nokļūšanu upēs. Pēc ikgadējā valsts monitoringa datiem Zemgalē labā ekoloģiskā kvalitātē esot tikai 8% upju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt