Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Tekstils. Otrā daļa

Tekstila piesārņojums

Eksperte: Arī mēs atbildam par tekstila industrijas radīto vides piesārņojumu Āzijā

Mode kļūst ātrāka, lētāka un visiem pieejamāka. Bet kas notiek ar apģērbu, kad skapī tam vairs nav vietas, un kā tekstila piesārņojums ietekmē vides kvalitāti? Tekstila industrija pasaulē rada vairāk oglekļa dioksīda (CO2) emisiju nekā aviācija un kuģniecība kopumā. Katru gadu tiek saražoti 850 miljardi dažādu apģērbu, turklāt Eiropā tekstila patēriņš ik gadu pieaug par vidēji 10 procentiem.

Kā norāda ilgtspējīgas modes eksperte Dace Akule, ļoti daudz apģērbu šobrīd tiek ražoti Āzijas valstīs, padarot to par lielāko vidi negatīvi ietekmējošo reģionu pasaulē, taču, lai cik arī ģeogrāfiski tālu mēs no tā neatrastos, ikviens ar saviem pirkšanas paradumiem esam atbildīgs par tur notiekošo.

Tekstilizstrādājumi satur 60% sintētiskās šķiedras, kuras dabā sadalās 200 gadu laikā. Tekstils, kas nonāk vidē vai sadzīves atkritumos, ir tikpat liels piesārņojuma avots kā plastmasa.

Tekstila ražošanā izmanto aptuveni 3500 ķīmisko vielu, no kurām 750 ir klasificētas kā bīstamas cilvēku veselībai, 440 kā bīstamas videi, tikmēr audumu krāsošana un apdare rada teju piekto daļu pasaules ūdens piesārņojuma.

Vides inženierzinātnes doktore Jana Simanovska vērš uzmanību uz to, ka mākslīgo tekstilšķiedru radīšanai ir nepieciešams ļoti augsts enerģijas patēriņš un arī tas piesārņo vidi. “Jādomā arī par to, ar ko mēs mazgājam tekstila šķiedras, kādus mazgāšanas līdzekļus izmantojam? Aktuāls šajā ziņā ir arī mikroplastmasas piesārņojums. Par to mēs agrāk nerunājām un nedomājām, jo mēs to neredzam. Realitāte ir tāda, ka lielākā daļa mūsdienu audumu satur sintētiskās šķiedras piejaukumu. Tās ir vielu daļiņas, kas vidē nenoārdās,” uzsver Simanovska. 

Viens no risinājumiem, kas palīdz mazināt tekstila radīto piesārņojumu, ir otrreizēja pārstrāde, taču Baltijas valstīs tekstilu nepārstrādā. Eiropas Savienības dalībvalstīm, sākot no 2025. gada, būs jānodrošina dalīta savākšana tekstilmateriāliem.

Latvijā šobrīd pilotprojekta ietvaros visā valstī ir izvietoti 60 tekstila atkritumu konteineri, kuri strauji piepildās ar apģērbu. “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts atklāj, ka kopumā jau ir savāktas 250 tonnas, kas ir salīdzināms ar atkritumu daudzumu, ko gada laikā saražo mazs Latvijas novads. Tekstilatkritumi tālāk nonāk šķirošanas centrā Tukumā, kur ar rokām tiek pāršķiroti. Jāteic gan, ka šķirošanas rūpnīcā no nodotajām drēbēm otro dzīvi sniedz tikai labas kvalitātes vasaras drēbēm. Vasaras apģērbs tiek sašķirots, sapakots atsevišķos maisos sievietēm, vīriešiem un bērniem, lai sūtītu uz Āzijas un Āfrikas valstīm atkārtotai valkāšanai. 

Aizbalts norāda, ka dienā centrā nonāk trīs tonnas tekstila, no kurām 60% ir derīgi tikai izgāztuvei. Pārsvarā šķirošanai nodod apģērbu ar defektiem, smaku vai caurumiem, un gada laikā aprakšanai poligonā nonāk aptuveni 40 tūkstoši tonnu nederīga tekstila. Pateicoties ātrajai modei un impulsīviem pirkumiem, šis piesārņojums strauji aug. Saskaņā ar modes ekspertes Akules teikto, 10–15 gadu laikā patēriņa apjoms šajā ziņā ir pat trīskāršojies.

Lietotne, kas palīdz iepirkties droši

Ikviens iepirkšanos var padarīt drošāku un savu patēriņu pārdomātāku, izmantojot lietotni "Scan4Chem", ko varētu tulkot kā "Zini, ko pērc". Lietotne ļauj noskaidrot, vai apģērbā, rotaļlietās, apavos un citās precēs nav sastopamas īpaši bīstamas vielas, kuru koncentrācija pārsniedz 0,1 %. Vairāk par lietotnes būtību stāstīja Baltijas Vides foruma vides eksperte Līga Pakalna.

 

*Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti