Uzticamie raidījuma “Vides fakti” skatītāji Kārlis un Leila atzīst, ka viņiem ir radušies jautājumi par plastmasas rotaļlietām. Leilas istaba ir pilna ar visdažādākajām rotaļlietām. Te ir gan Bārbija, gan Kens, gan citas jaunākās un populārākās lelles, bez kuru esamības bērnam būtu, lai cik tas dīvaini arī neskanētu, apgrūtināta dzīve bērnudārzā. Ja šādas lelles nebūtu, bērnam citu priekšā vajadzētu taisnoties, kāpēc viņam tādu nav, un četru gadu vecumā ir grūti ieskaidrot, ka koka rotaļlietas ir labākas un veselīgākas par spīdīgajām madāmām no bērnu žurnālu plakātiem.
"Rotaļlietas es lielākoties iegādājos veikalā. Visas ir ražotas no plastmasas, un šāda vecuma bērniem rotaļlietas no koka nemaz nav tik daudz pieejamas. Un tās, kas ir pieejamas Latvijā, cenas tām ir ļoti lielas, un mēs pasūtām koka rotaļlietas no Ķīnas, jo tur tās ir lētākas. Gadās arī plastmasas rotaļlietas pasūtīt no Ķīnas," stāsta Kārlis.
Iegādājoties nekvalitatīvas plastmasas rotaļlietas, tiek apdraudēta bērnu veselība. "Vairāki vecāki, atverot iepakojumus, juta nepatīkamu smaku, kas neizgaroja, un pēc tam vecāki sāka pievērst uzmanību, vai šie produkti nesatur kaitīgus ķīmiskus savienojumus, kurus apzīmē ar BPA. Tas ir ķīmisks hormons, kas nonākot cilvēka organismā, izjauc hormonālo sistēmu, veicinot audzējus un attīstības traucējumus un slimības," pastāstīja rotaļlietu veikala pārstāve Munise Lamberte.
Rotaļlietas var saturēt arī ftalātus, kaut 2005.gadā Eiropas Savienība aizliedza ftalātu lietošanu bērnu rotaļlietās.
Eiropā par drošām tiek uzskatītas tās rotaļlietas, kuras rotā CE marķējums, tomēr Kārlim ar Leilu rodas jautājums, vai iedzīvotāji var būt droši, ka veikalos nevar nopirkt arī kaitīgās mantas. "Teorētiski tām nevajadzētu būt pieejamām tirgū, jo visas šīs vielas, it īpaši izstrādājumos, kas var nonākt saskarsmē ar maziem bērniem līdz trīs gadu vecumam, tiek regulētas Eiropas Savienības līmenī. Jums pat nav jāpērk "ebay.com", variet ieiet jebkuras dalībvalsts veikalā. Šo rotaļlietu apjoms, kas tiek ievests, ir tik liels, ka neviens nevar izkontrolēt pilnīgi visas ievestās partijas. Arī no viena ražotāja, teorētiski, pēc pusgada ievestā partija var atšķirties sastāva ziņā," norāda Baltijas Vides foruma vides eksperts Valters Toropovs.
2007.gadā viena no pasaulē vadošajām rotaļlietu ražotājkompānijām "Mattel" ASV atsauca vairākus miljonus rotaļlietu, kas bija kompānijas vajadzībām saražotas Ķīnā, jo izrādījās, ka tās satur pārāk daudz svina un sīkas detaļas, ar kurām bērni var aizrīties.
Latvijā Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) atzīst, ka problēmas ar veselībai kaitīgām bērnu rotaļlietām ir izplatīta parādība arī Eiropā.
"Ftalātus konstatē ļoti daudz arī citu dalībvalstu kolēģi. Tā ir problēma un visvairāk tāpēc, ka tā ir lieta, no kuras patērētājs pats vispār nevar izvairīties. Šis risks nav acīmredzams - ne jūs to redzēsiet ar aci, ne uzreiz jums kaut kas notiks no šāda produkta lietošanas. Sekas, kas rodas no šo ķīmisko vielu lietošanas, saskares ar tām, izpaudīsies pēc 20 gadiem pieaugušu cilvēku hormonālajā un reproduktīvajā sistēmā," skaidro PTAC direktore Baiba Vītoliņa.
Brīdī, kad kādā no rotaļlietām tiek konstatēts ķīmiskais risks, tā tiek izņemta no apgrozības. Informācija par atklātajām kaitīgajām spēļmantiņām atrodama PTAC mājas lapā un vienotājā ES sistēmā "Rapex.eu".
Latvijā ir tikai viena laboratorija, kur iespējams pārbaudīt rotaļlietas. Šādas mantiņas ķīmiskais tests aizņem par vairākas dienas.
Izmaksas šādai procedūrai ir lielas un, lai noteiktu ftalātu līmeni spēļmantiņā, jāšķiras no 130 eiro. Tādēļ katru gadu PTAC var atļauties pārbaudīt tikai mazu daļu no rotaļlietām.
LTV raidījums "Vides fakti" veica eksperimentu un pārbaudīja kādas lelles galvu. "Lellei galva ir no mīksta materiāla. Visticamāk, tā varētu saturēt kādu no ftalātiem, kā mīkstinātāju. Mēs ņemam šo mīksto materiālu un griežam sīkos gabaliņos," procedūru raksturo “Latsert” laboratorijas vadītājs Ziedonis Veseris.
Galva tiek ar šķērēm sagriezta. Gabaliņu izmērs nevar būt lielāks par pieciem milimetriem. "Tās, kuras testējam, nākas sagriezt, jo, lai pietiekamu daudzumu iesvērtu, lielāko galvas daļu nākas izmantot," sagriešanas nepieciešamību raksturo Veseris.
Testam pietiek ar diviem gramiem no mīkstās plastmasas. Viss tiek rūpīgi nosvērts. "Tālāk tas tiek pielikts pie kolbas un ievietots īpašā ierīcē," eksperimenta gaitu paskaidro Ziedonis Veseris. "Kolbu mēs ievietojam ūdens vannā un sildām. Apakšējā kolbā ir ēteris, pēc tam ētera tvaiki ceļas uz augšu un dzesinātāja atdziest un pil virsū paraugam. Kolīdz viss tilpums ir sakrājies ar ēteri līdz augšai, ētera slānis attek atpakaļ apakšējā kolbā. Un tā tas process atkārtojas vairākas reizes un mēs to atkārtojam sešu stundu garumā."
Pēc tam koncentrētais šķidrums tiek ieliets mazā pudelītē un ievietots speciālā aparātā analizēšanai. Šis process aizņem vairākas stundas. Pērn no 38 PTAC pārbaudītajām rotaļlietām 12 gadījumos tika konstatēta ftalātu klātbūtne. Savukārt cietās plastmasas spēļmantiņās tiek pārbaudīta smago metālu klātbūtne. Pārāk lielā koncentrācijā tie var izraisīt vēzi. Kopumā tiek kontrolētas 19 vielas, tajā skaitā, svins, dzīvsudrabs, hroms, stroncijs. Par laimi, Latvijā smago metālu klātbūtne rotaļlietās tiek atklāta ļoti reti.
Tikmēr Kārlim ar Leilu radies vēl viens loģisks jautājums, ko darīt, ja mājās tiek uzieta kāda no bīstamajām rotaļlietām, kā to pareizi utilizēt? "Par bērnu rotaļlietām nevar teikt, ka tie ir bīstami atkritumi.
Tā ir bīstama mantiņa bērnam, kas to košļā, aplaiza, kas visu to, kas var izdalīties, dabū sev vēderā, un tad ir problēmas.
Bet poligona sastāvā tas nebūs bīstams. Un šajā gadījuma var tikai teikt – ir jāliek konteinerā un jātiek no tās vaļā centralizētā atkritumu apsaimniekošanas kārtībā," stāsta Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas valdes priekšsēdētāja Rūta Bendere.
Ar laiku visas plastmasas rotaļlietas nonāk milzīgajā kalnā Getliņos. Savukārt no veikaliem izņemtās rotaļlietas, kas tiek atzītas par bērniem bīstamām, tiek utilizētas citādāk – tās nonāk bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmumā Olainē.
Eksperti stāsta, ja viena ģimene gadā atkritumu konteinerā izmetīs vienu ķīmiski bīstamu lelli, tad nekas traks Getliņiem nenotiks. "Vielu daudzums, kas tur ir iekšā, nav ļoti liels. Šīs vielas pārsvarā dalās ārā, ja mēs nonākam tiešā saskarē ar tām, īpaši, ja mēs runājam par ftalātiem. Tie negaro ārā, neaizplūst. Tie dalās ārā tikai, ja nonāk saskarsmē ar mitrumu, īpaši ar sviedriem, siekalām.
Videi tas nav nekas ļoti labs, bet, salīdzinot ar to, kas vispār nonāk izgāztuvēs nepareizas atkritumu šķirošanas dēļ, tad tas nebūtu pats videi bīstamākais," norāda Baltijas Vides foruma vides eksperts Valters Toropovs.
Protams, ne jau visas veikalos pieejamās plastmasas rotaļlietas ir kaitīgas bērnu veselībai. Tomēr, pērkot dāvanu saviem bērniem Ziemassvētkos, varbūt ir vērts padomāt par videi draudzīgām spēļmantiņām.
