"Čūskas, es varu vēl joprojām pateikt, man īpaši nepatīk. Kā es smejoties saku, ka man čūska sāk patikt tajā brīdī, kad viņai izaugušas kājas un viņa ir ķirzaka. Bet nu visas šīs čūskas un pitoni ir vai nu saviem iepriekšējiem saimniekiem apnikuši un kļuvuši lieki, vai kā pitons, kurš ir uz robežas konfiscētais," stāsta Egons Tone.
Sākotnēji eksotiskie dzīvnieki Egona mājās ienākuši, aizraujoties ar citu hobiju – orhideju kolekcionēšanu. Vācijā ieraudzījis, ka orhideju siltumnīcās neiztrūkstoši ir kāda varde vai ķirzaka.
Vācieši šādi cīnās ar dažādiem kaitēkļiem un nav jālieto ķimikālijas.
"Šeit ir orhideja. Tā ir viena no manām pirmajām orhidejām, un tās ziedus es gaidīju 34 gadus! Šajā pavasarī tā uzziedēja pirmo reizi," turpina Egons.
Šobrīd lielākā daļa no iemītniekiem jau sen vairs nepilda kaitēkļu iznīcināšanas funkciju. Tie visi ir dzīves pabērni, kam Egons ir devis otro iespēju. Piemēram, piena čūska ir no Dienvidamerikas, tā ir pilnībā nekaitīga un neindīga čūska. Var teikt - kā zalkši, tikai krāsaināki un smukāki.
Bet, lai sevi aizsargātu, tad čūska evolūcijas gaitā ir pieņēmusi ļoti indīgas čūskas ārējo izskatu.
Šai čūskai noteikt, vai viņa ir vai nav indīga, var pēc vēdera, bet tai brīdi, kad tā pa mežu ložņā, vēders nav redzams. Egonam ir viena cita piena čūska albīnā formā: "Te var redzēt to, kas pirms stundas vēl nebija. Tagad viņa ir nomainījusi savu uzvalciņu jeb kleitu. Vēl mitra."
"Tā maina ādu vidēji divos trīs mēnešos. Āda ir pat ļoti smuki nomesta - ar visām acīm," rāda Egons. Arī šī pirms trīs dienām tikusi nomesta un eksotisko rāpuļu saimnieks raidījumam "Ķepa uz sirds" rāda čūsku jaunā kažokā.
Egons mājas ir devis daudziem, taču reizēm nākas atteikties no piedāvājuma:
Man ir piedāvājuši piecmetrīgu pitonu. Atcerieties, pirms laika Olainē noķēra krokodilu?
Nedēļu pirms tam viņu piedāvāja man. Es no viņa toreiz atteicos.. Bet var jau būt ka tas bija cits krokodils, ko noķēra Olainē, taču es nedomāju, ka Latvija ir tik krokodiliem bagāta zeme."
"Viņš tika palaists vaļā un tas jau mūsu apstākļos ir tas pats, kas likvidācija," uzskata Egons un turpina: "Vienlaicīgi ar krokodilu man tika piedāvāts četrus metrus garš pitons, vienā un tai pašā laikā ar krokodilu. Viņu neviens grāvī neatrada." Egons domā, ka pitons nav palaists vai arī viņš mācēja labāk noslēpties...
Pitons varēja nodzīvot līdz brīdim, kad diennakts temperatūra pazeminājās līdz 16 grādiem: "Un tad viņš arī vairāk nedzīvoja."
Savulaik eksotisko dzīvnieku klātesamību Egons piedzīvojis arī dabā, dodoties ekspedīcijās uz džungļiem. Tieši tur viņš ir sapratis, ka no šīm radībiņām nevajag baidīties, jo ar tām ir jāprot pareizi sadzīvot:
"Es reizēm saku tā, ka uz pasaules visbīstamākais ir cilvēks. Visi šie dzīvnieki uzbrūk, vai nu meklējot ēdienu vai aizstāvoties," skaidro Egons un rāda uz čūsku, kas negrib ne ēst, ne viņai ir jāaizstāvas.
"Pitonu es nevienam neļauju likt ap kaklu," saka čūskas īpašnieks, taču atzīst, ka meitai atļauj, jo viņa zina, kā ar to rīkoties.
Sandra Tone saka, ka mīlestību pret šīm radībiņām tēvs viņai jau šūpulī ir ielicis. Viņasprāt, nav jau nemaz tik liela starpība, vai par savējo sauc kaķi vai pitonu: "Tas ir sācies no bērnības - uzaugu kopā ar visiem šiem dzīvniekiem. Tā ir mīlestība, kas ir pārmantota no vecākiem. Tā tiešām ir ļoti liela mīlestība pret visiem šiem dzīvniekiem."
