Inficēto cūku ķermeņi tiek atvesti uz īpaši izveidotu mobilo krematoriju. Šobrīd tā atrodas Daugavpils novada Lauceses pagastā. Ierīce tiek kurināta aptuveni divas diennaktis katru nedēļu. Video ir ekskluzīva iespēja ielūkoties, kā strādā cūku dedzinātava.
Krematorija tiek darbināta ar dīzeļdegvielu, kas ielieta speciālā konteinerā. Stundas laikā tiek sadedzināti 50 litri degvielas.
Kad pērnā gada jūnijā Latvijā tika konstatēts pirmais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) gadījums, šādas krematorijas Latvijā nebija, tāpēc līķi tika dedzināti sārtos. Tagad viss process notiek ierobežotā teritorijā. Darba šeit netrūkst un ik pēc pāris dienām krematorija tiek piepildīta ar cūku un citu dzīvnieku ķermeņiem. Lai cīnītos ar slimības izplatību, liela nozīme ir medniekiem, kuri mežā nedrīkst atstāt nošauto cūku atliekas, pretējā gadījumā vīruss var izplatīties tālāk, ja ar inficētajām asinīm saskarsies citas mežacūkas.
ĀCM skartajās pašvaldībās izvietoti speciāli konteineri. Tajos mednieki var ievietot mežacūku blakusproduktus, tādus kā iekšējos orgānus, cūku galvas un kājas. Pēc tam konteineri ceļo uz Daugavpils krematoriju.
"Kopumā mēs esam šeit likvidējuši vairāk kā 300 tonnas blakusproduktu. Ar dīzeļdegvielas un degļu palīdzību tiek regulēta temperatūra un dedzināti blakusprodukti, līdz tie pārvēršas pelnos," raidījumam "Vides fakti" stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts Mārtiņš Seržants.
Šogad lipīgais vīruss Latvijā konstatēts jau 30 mežacūkām. Pēdējais gadījums, kad slimība diagnosticēta mājas cūku vidū, bija pagājušā gada septembrī. Kopumā pērn Āfrikas cūku mēris paņēmis gandrīz 600 mājas cūku dzīvības.
Viens no slimības perēkļiem bija Dagdā. Netālu no Dagdas dzīvo saimniece Anna. Viņa savas cūkas uz Ziemassvētkiem nokāvusi, bet pavasarī pirkšot jaunus sivēnus.
Saimniece Anna raidījumam "Vides fakti" stāsta, ka viņa no ĀCM nebaidās un uzskata, ka situācija nav tik traģiska, kā visi domā.
Annas miers var izrādīties iemidzinošs un ļoti mānīgs, ja saimniece uzskatīs – vairs nav nepieciešams ievērot biodrošības pasākumus. Ejot kūtī ir jādezinficē apavi, cūkām nedrīkst izbarot ēdienu atliekas un tām nav atļauts nonākt kontaktā ar citiem dzīvniekiem un putniem, jo tie var pārnēsāt mēri.
Pilnīgi cita aina un trauksmes sajūta valda zemnieku saimniecībā “Līva”, kur tiek turētas 650 cūkas. Zemnieku saimniecības "Līva" īpašniece raidījumam stāsta, ka ir nobažījusies un jūtas nedroši. Ziemā esot mierīgāk, taču pavasari gaida ar bailēm. Pirms aptuveni gada šajā saimniecībā darbojušās divas cūku fermas. Pēc ĀCM izplešanās vienu no ēkām nācies slēgt ciet. Tagad cūkas izvietotas tikai vienā no celtnēm, jo to skaits ir mazāks un tā ir vieglāk ievērot biodrošības pasākumus.
Ārā pie fermas sniegā redzamas asinis, cerams, ka ne mežacūku, kuru vidū mēris turpina izplatīties. Gandrīz katru nedēļu kāds mežstrādnieks vai mednieks atrod šīs slimības upurus.
Šis vīruss Latvijā ienāca no Krievijas un Baltkrievijas. Infekcijas izplatībai Latvijā liela nozīme ir bijusi cilvēkiem, nevis dzīvniekiem.
Pārsteidzoši, ka slimības perēkļi atrodas ļoti tuvu dzelzceļa līnijai.
"Ļoti iespējams, ka cilvēkiem no Krievijas un Baltkrievijas, braucot iekšā Latvijā un ievedot produktus, ir kaut kas kritis ārā pa logu, vai no dzelzceļa vai mašīnas, un šie produkti nonākuši meža cūku populācijā, kas arī izraisīja saslimšanu," stāsta Mārtiņš Seržants.
Slimību iespējams pārvadāt no vienas valsts uz otru ar apstrādātas gaļas produktiem. Mēris ir bīstams tikai cūkām, cilvēki ar to nevar inficēties. Neskatoties uz aizliegumu Latvijā ievest gaļas produktus, pērn uz robežas no cilvēku somām, koferiem un auto bagāžniekiem konfiscētas 30 tonnas gaļas. Infekcija ir tik izturīga, ka rūpnieciski pārstrādātā gaļā tā var saglabāties vairākus gadus.
"Apliecinājums tam, ka desā var būt Āfrikas cūku mēris ir tas, ka pagājušogad no 30 gaļas produktiem sešos – desās un kūpinājumos, tika konstatēts vīruss," skaidro Mārtiņš Seržants. Mežs nav kā cūku kūts, kur var ātri visu likvidēt, grīdas un sienas dezinficēt un problēma ir aizmirsta. Pēc kāda laika var iebetonēt jaunu grīdu un ielaist jaunus sivēnus. Kamēr mežā būs uzņēmīga populācija, tikmēr arī būs vīrusa izplatīšanās risks. Daudz produktu bijuši ražoti Baltkrievijā un konfiscēti uz robežas.
Jo vairāk ar mēri slimos mežacūkas Latgalē un Vidzemē, jo drīzāk tas var pārmesties arī uz Zemgali un Kurzemi. PVD ar bažām raugās uz šo gadu, jo šajos rajonos esošie atsevišķi medību kolektīvi un mājsaimniecības nereti spriež, ka cūku mēris nav viņu problēma un biodrošības pasākumus uzskata par nevajadzīgiem.
Āfrikas cūku mēris konstatēts arī Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Pietiek ar niecīgu neuzmanību, piemēram, vienas inficētas desas šķēles nonākšanu kādas Kurzemē esošas mājas cūkas vēderā un infekcijas perēklis būs arī šajā novadā.
Cūku īpašniekiem joprojām ir nepieciešams būt ļoti piesardzīgiem. Drīz atnāks pavasaris, cilvēki atkal dosies sēņot un ogot. Ja sanāks ar tiem pašiem apaviem un to pašu apģērbu, ar kuru izstaigāts mežs, pēc tam ieiet cūku kūti, pastāv ļoti liela iespēja, ka mēris liks iet bojā mokošā nāvē ne vienai vien mājas cūkai.
