Pirmās ekoskolas Latvijā veidojās pirms 15 gadiem.
Un, lai gan uzstādītais mērķis zaļajā kustībā iesaistīt visas izglītības iestādes joprojām ir nepiepildīts sapnis, vēlme ikdienā nepārkāpt vides aizsardzības principus ar katru gadu pieaugot.
"Esam līdz kādiem 15% skolu tikuši, bet otrais mērķis - tikpat svarīgs - ir, lai tās skolas, kas ir programmā, un tiešām visi skolēni, kuri tur mācās - vairāki desmiti tūkstoši šobrīd, lai, pabeidzot skolu, viņiem tiešām būtu daudz lielāka izpratne par vides aizsardzību," saka Vides izglītības fonda projektu vadītājs Edmunds Cepurītis.
Ekoskolu pedagogi atzīst, ka sasniegt labus rezultātus nebūt neesot vienkārši, un trīs dienas forumā ir iespēja meklēt risinājumu savām problēmām gan pie speciālistiem, gan pie pieredzes bagātākiem kolēģiem.
"Mani visvairāk interesē bioloģiskā daudzveidība, par ko es vēl tik daudz nezinu. Mēs arī skolā esam uzsākuši pētīt to, kas ir apkārtnē. Grūti ir ar to pazīšanu, bet nav arī pļavās, vismaz Jūrmalā, ne margrietiņu, ne āboliņa, ne citu tādu augu, kas bija mūsu bērnībā," vērtē Jūrmalas sākumskolas ''Taurenītis'' metodiķe Ēva Krēsla.
Daži gadi šajā kustībā esot tikai tāds ieskrējiens, bet gandarījums par katru sasniegto rezultātu liek iet uz priekšu.
"Mani ir riktīgie zaļie... Viņš jau var klasē stāstīt, kā vajag un ko vajag ēst, un pajautāt - kāpēc tu vienmēr staipi līdz tos plastmasas maisiņus," par sava darba augļiem klāsta E.Kauliņa Lielvārdes vidusskolas ekonovirziena vadītāja Velta Gobiņa.
Nedēļas nogalē pedagogus Koknesē nomainīs ekoskolu audzēkņi, kuri zaļajā vasaras skolā mācīsies gatavot ēst, neiznīcinot planētu, meklēs iespējas samazināt atkritumu kalnus visapkārt un vienkārši veselīgi atpūtīsies.
