Covid-19 vīrusa ietekmē ekonomiku pēkšņi skāra krīze, kuru atšķirībā no līdz šim piedzīvotajām izraisīja nevis cilvēka kļūda, bet dabisks process, un tagad iespējams cīnīties tikai ar sekām, sprieda Kušners, piebilstot, ka šo procesu pārskatāmā laika periodā cilvēka rīcība apturēt nevarēs.
Ilgtspēju veido līdzsvars starp cilvēku, dabu un ekonomiku, tikai ar rūpēm par klimata pārmaiņām nepietiek.
Edvards Kušners salīdzināja, ka “klimats šobrīd ir kā tāds īlens izlīdis no maisa”.
Viņš uzsvēra, ka, viņaprāt, bažas par ilgtspējīgu attīstību ir pamatotas, jo klimatneitrālas aktivitātes dažkārt nav saistītas ar ilgtspēju. Kā piemēru viņš minēja it kā klimata neitrālas aktivitātes, kuras var izraisīt bioloģiskās daudzveidības mazināšanos, – pārlieku lielu dabas resursu izmantošanu oglekļa akumulācijai.
Latvijas Dabas fonda padomes locekle Inga Račinska piekrita, ka reizēm risinājumi ir vairāki, un norādīja uz bažām, ka bioloģiskā daudzveidība ir tikpat nopietnā krīzē, tikai vairums neizprot šo problēmu.
“Kā mūsu vēsture pierāda, mēs vides un dabas aizsardzības problēmas nevaram atrisināt tikai mūsu nozares ietvaros. Mēs nevaram visu laiku būt tā nozare, kura vienmēr citām nozarēm prasa naudu, lai atjaunotu dabu, kura ar milzu subsīdijām ir iznīcināta citu procesu ietvaros,” pauda Račinska. Viņa skaidroja, ka apjoms, ko iegulda subsīdijās, lai glābtu dabu, ir krietni mazāks nekā līdzekļi, kas to posta.
Abi speciālisti atzina, ka biznesa transformācija prasa laiku un resursus, pārejai ir jānotiek pakāpeniski. Račinska mierināja, sakot, ka valstu politika un likumdošana nodrošina, ka Eiropas Savienībā nenotiek radikāla un apjomīga dabas iznīcināšana.
