Zināmais nezināmajā

Lidošanas noslēpums: izcilie lidotāji tauriņi un kāpēc cilvēks aizvien nespēj lidot

Zināmais nezināmajā

Pirmie latviešu uzņēmēji: viņu loma nacionālajā, ekonomiskajā un politiskajā emancipācijā

Cilvēka un dabas attiecības: izmaiņas plūdu norisē, bioloģiskās daudzveidības ekonomika

Ekonomists Edvards Kušners: Daba bija pirms mums, ekonomiku izdomājām tikai kā instrumentu attīstībai

Pandēmijas laikā gūtā pieredze un tās iespaids uz ekonomiku liek domāt, ka patiesībā arī klimata pārmaiņas būs tieši tādas pašas. “Tā būs neapturama, secīga notikumu lavīna,” Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” norādīja Latvijas Bankas padomnieks, ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners. Viņš uzsvēra, ka, lai paši justos labi, jārod līdzsvars.

Covid-19 vīrusa ietekmē ekonomiku pēkšņi skāra krīze, kuru atšķirībā no līdz šim piedzīvotajām izraisīja nevis cilvēka kļūda, bet dabisks process, un tagad iespējams cīnīties tikai ar sekām, sprieda Kušners, piebilstot, ka šo procesu pārskatāmā laika periodā cilvēka rīcība apturēt nevarēs.

Ilgtspēju veido līdzsvars starp cilvēku, dabu un ekonomiku, tikai ar rūpēm par klimata pārmaiņām nepietiek.

Edvards Kušners salīdzināja, ka “klimats šobrīd ir kā tāds īlens izlīdis no maisa”.

Viņš uzsvēra, ka, viņaprāt, bažas par ilgtspējīgu attīstību ir pamatotas, jo klimatneitrālas aktivitātes dažkārt nav saistītas ar ilgtspēju. Kā piemēru viņš minēja it kā klimata neitrālas aktivitātes, kuras var izraisīt bioloģiskās daudzveidības mazināšanos, – pārlieku lielu dabas resursu izmantošanu oglekļa akumulācijai.

Latvijas Dabas fonda padomes locekle Inga Račinska piekrita, ka reizēm risinājumi ir vairāki, un norādīja uz bažām, ka bioloģiskā daudzveidība ir tikpat nopietnā krīzē, tikai vairums neizprot šo problēmu.

“Kā mūsu vēsture pierāda, mēs vides un dabas aizsardzības problēmas nevaram atrisināt tikai mūsu nozares ietvaros. Mēs nevaram visu laiku būt tā nozare, kura vienmēr citām nozarēm prasa naudu, lai atjaunotu dabu, kura ar milzu subsīdijām ir iznīcināta citu procesu ietvaros,” pauda Račinska. Viņa skaidroja, ka apjoms, ko iegulda subsīdijās, lai glābtu dabu, ir krietni mazāks nekā līdzekļi, kas to posta.

Abi speciālisti atzina, ka biznesa transformācija prasa laiku un resursus, pārejai ir jānotiek pakāpeniski. Račinska mierināja, sakot, ka valstu politika un likumdošana nodrošina, ka Eiropas Savienībā nenotiek radikāla un apjomīga dabas iznīcināšana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt