Izvērtēts arī Latvijas vides stāvoklis un tas, kā mūsu valsts ievēro Eiropas Savienības nosacījumus. Eiropas Komisija ir norādījusi uz vairākām jomām, kas joprojām būtu uzlabojamas.
„Ļoti daudz jau ir sasniegts, taču darāmā vēl netrūkst,” secina Eiropas Komisija savā ziņojumā, kas izvērtē vides situāciju visās 28 dalībvalstīs.
Par vides lietām atbildīgais Eiropas komisārs Karmenu Vella, iepazīstinot ar ziņojumu žurnālistus Briselē, norādīja - aptaujas liecina, ka bloka iedzīvotāji ir ieinteresēti labākā vides stāvoklī dalībvalstīs un vēlas, lai Eiropas Komisija seko atbildīgo iestāžu darbam.
„Pētījumi pierāda - ja visas dalībvalstis rūpīgi ievērotu vides aizsardzības likumus, tad Eiropas Savienība kopumā spētu ietaupīt 50 miljardus eiro gadā. Uzlabota atkritumu šķirošanas un pārstrādes politika vien līdz 2020. gadam spētu radīt 100 000 jaunu darbavietu. Eiropas pilsoņi tiešām vēlas šos vides likumus, jo, kā liecina aptaujas, trīs no katriem četriem cilvēkiem uzskata, ka ir nepieciešami Eiropas likumi, kas aizsargātu vidi,” saka Valle.
“Savukārt četri no pieciem ir pārliecināti, ka ir nepieciešams, lai Eiropas Savienības institūcijas uzraudzītu, vai likumi ir pareizi ieviesti,” norāda komisārs.
Ziņojumā par Latviju secināts, ka mūsu valstī kopumā ir labs vides aizsardzības līmenis un kopumā ir augsta gaisa un ūdens kvalitāte.
„Valstī ir samērā liela dažādu ekosistēmu un aizsargājamu dabas teritoriju daudzveidība, un Latvija ir viena no bioloģiskās daudzveidības bagātākajām Eiropas valstīm ar iedibinātām dabas aizsardzības tradīcijām,” tā sacīts Eiropas Komisijas dokumentā.
Taču tajā norādīts arī uz Latvijas vājajām pusēm. Komisija aizrāda, ka Latvijai problēmas joprojām sagādā atkritumu apsaimniekošana un it sevišķi pārstrāde, un joprojām būs jāpiepūlas, lai sasniegtu 2020. gada mērķi un vismaz puse no atkritumiem būtu pārstrādāti.
Brisele arī aicina Latviju saprātīgāk izmantot resursus, lai Latvijas uzņēmumiem būtu mazāk izdevumu. Pie ieteikumiem minēts arī, ka Latvija labāk varētu izmantot Eiropas fondu naudu, lai atbalstītu vides projektus.
Pārējo Eiropas Savienības valstu vidū Eiropas Komisija kā veiksmīgas, piemēram, atkritumu apsaimniekošanā un gudrā izmantošanā ekonomikā, izceļ Beļģiju, Nīderlandi, Vāciju un Franciju, kas šai jomai ir ierādījušas būtisku vietu nacionālajā politikā.
Taču vismaz astoņas no 28 dalībvalstīm saražo divreiz vairāk atkritumu uz vienu cilvēku nekā visas pārējās. Kopumā vismaz pusi no bloka dalībniecēm Eiropas Komisija aicina uzlabot atkritumu šķirošanu.
Šajā ziņā Eiropas Komisija izcēlusi Slovēniju, norādot, ka tā ir izcils piemērs, kā relatīvi īsā laikā var sakārtot atkritumu šķirošanas sistēmu. Desmit gados, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu, Slovēnija par teju sešdesmit procentiem ir samazinājusi to atkritumu daudzumu, kas parasti nogulstas izgāztuvēs, tā vietā šķirojot un visu rūpīgi pārstrādājot. Slovēnijai cieši seko Īrija, kas savukārt pamanījusies izskaust nelegālās atkritumu izgāztuves, un tā ir visai nopietna problēma citās dalībvalstīs.
Eiropas Komisija arī norāda, ka vides piesārņojumam joprojām ir ārkārtīgi liela loma sabiedrības veselībā un joprojām daudz saslimšanu ir saistītas ar šo apstākli, ko dalībvalstis aicina ļoti rūpīgi izvērtēt.
