Sadaļas Sadaļas

Eiropas Savienība mežu kvalitātes uzlabošanā vēlas sabalansēt vairākus faktorus

Svarīga ir ne tikai kvantitāte, bet arī kvalitāte, un to var attiecināt uz daudzām lietām, tajā skaitā mežu. Mežu kvalitāti savā teritorijā cenšas uzlabot arī Eiropas Savienība, un darāmā nebūt nav maz. Būtiski ir rast līdzsvaru starp nepieciešamību mežos aizsargāt bioloģisko daudzveidību, risināt klimata pārmaiņas, kā arī aizsargāt darbavietas un cilvēku ienākumus. Svētdien visā pasaulē tika atzīmēta Starptautiskā Meža diena, tādēļ ir īstais brīdis tēmas aplūkošanai. 

Eiropas Savienības meži aizņem tikai 5% visas pasaules mežu platības, tomēr vienlaikus tie klāj gandrīz pusi no visas Eiropas Savienības zemes platības. Mežiem ir būtiska loma klimata pārmaiņu seku mazināšanā, un tie veicina cirkulārās bioekonomikas attīstību. Visbeidzot, mežos strādā ievērojams skaits cilvēku, īpaši lauku apvidos. 

Eiropas Savienībā vēlas uzlabot mežu apsaimniekošanuRihards Plūme

Tieši Eiropa ir pieredzējusi ievērojamu meža klājuma pieaugumu. Kopš 20. gadsimta 50. gadiem meža platība bloka teritorijā ir palielinājusies par 300 000 kvadrātkilometriem, daļēji pateicoties apmežošanai un dabiskai ataudzei. Mūsdienās gandrīz ceturtā daļa Eiropas mežu ir daļa no “Natura 2000” tīkla, proti, Eiropas Savienībā aizsargātu ekoloģisko objektu tīkla ar augstu mantojuma vērtību.

Tiesa, ne viss ir tik spīdoši. Bioloģiskās daudzveidības ziņā bloka meži kļūst nabadzīgāki.

Par to ir pārliecināta Pasaules Dabas fonda vecākā eksperte Sabjēna Lemāna.

“Ja raugāmies pēdējo gadsimtu griezumā, tad ir skaidrs, ka apsaimniekoti meži ir aizstājuši teju visus dabiskos mežus Eiropas Savienībā," teica Lemāna. "Piemēram, mazāk nekā trešdaļa Eiropas mežu ir nevienmērīga vecuma meži, un tikai piecos procentos mežu ir sešas vai vairāk koku sugas. Lielākajā daļā mežu tajos ir tikai viena, divas, varbūt trīs koku sugas. No bioloģiskās daudzveidības viedokļa tā ir ļoti slikta situācija.”

Savukārt Eiropas Valsts mežu asociācijas izpilddirektors Pjotrs Borkovskis norādīja uz vēl vienu problēmu – mežos esošajām slimībām.

“Ir vairāki faktori, kas ietekmē meža ekosistēmas visā Eiropas Savienībā. Dažās Vācijas federālajās zemēs vai Čehijā, Slovākijā, arī dažās Polijas daļās mēs varam novērot diezgan ievērojamu mizgraužu invāzijas attīstību," uzsvēra Borkovskis. "Šo faktoru grupā gandrīz puse ir saistīta tieši ar mizgraužu invāzijas attīstību. Daži citi faktori ir vai nu izmaiņas mežā ilgstoša un atkārtota sausuma vai arī sēnīšu slimību dēļ, vai arī citi faktori.”

Mežsaimniecība ir nacionāls jautājums, un Eiropas Savienībai tajā ir maz teikšanas.

Tomēr tā mēģina koordinēt valstu rīcību, izmantojot dažādas stratēģijas, kas ir daļa no tā dēvētā “zaļā kursa”. Te jāmin bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam, kas iesniegta pērn maijā, un drīzumā, pirms vasaras, gaidāma arī jauna stratēģija mežiem. Eiropas Parlamenta “zaļo” deputāte no Vācijas Anna Deparnē-Grunenberga norādīja uz galvenajiem elementiem, kas būtu jāiekļauj šajā stratēģijā.

“Eiropas Savienības stratēģijai vispirms būtu jāprecizē, ka Eiropas Savienībai ir kompetences mežsaimniecībā, pretējā gadījumā tā nevar pārvaldīt bioloģiskās daudzveidības un klimata pārmaiņu problēmas bez pārveidota mežsaimniecības sektora," pauda Deparnē-Grunenberga. "Nepieciešams no jauna definēt ilgtspējības jēdzienu mežsaimniecības nozarē. Ilgtspējīgam jābūt ne tikai koksnes kubikmetru skaitam uz hektāru simt gados, bet arī visiem citiem aspektiem augsnes aizsardzībā, ūdens saglabāšanā, bioloģiskajā daudzveidībā un atjaunotnē. Ilgtspējībai jābūt atvērtākai un daudzveidīgākai. Tāpēc definīcijai jābūt pareizai, un mums absolūti jāaizliedz problemātiskas monokultūras un kailcirte.”

Savukārt Pasaules Dabas fonda eksperte Lemāna piebilst, ka būtiski būtu monitorēt dalībvalstu mežos esošo bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu tāpat, kā tiek monitorēts iekšzemes kopprodukts, darbavietas un klimata mērķi.

Tiek domāts arī par situāciju aiz robežām. Vācijas deputāte Deparnē-Grunenberga atzīst, ka

Eiropas Savienība varētu spert soļus, lai aizsargātu mežus arī ārpus savām teritorijām, izmantojot tirdzniecības rīkus un iekšējo cenu politiku.

“Pirmkārt, Eiropas Savienība faktiski varētu aizliegt gan koksnes produktu importu, kas nāk no lielajiem izcirtumiem, kādus mēs redzam Amazonē vai Sibīrijā. Un arī netiešos produktus, piemēram, soju, ko tieši pēc tam stāda šajos apgabalos. Tas vienkārši padarītu neiespējamu tirgus piekļuvi šīm teritorijām un, iespējams, aizsargātu tur esošos mežus," sacīja Deparnē-Grunenberga. "Otrkārt, Eiropas tirgus, protams, atkoptos arī ar koksnes cenām bez šiem lētajiem produktiem no ārpuses. Un Eiropā būtu iespējama vairāk tāpēc saprātīga, dabai draudzīga un noturīga mežsaimniecība, jo mēs iemācītos ņemt vērā arī daudz augstākas cenas un novērtēt koksnes resursus.”

Eiropas Valsts mežu asociācijas izpilddirektors Borkovskis gan atgādina, ka nevajadzētu aizmirst būtisku elementu - meža ekonomisko dimensiju. Proti,

bez ekonomikas nav bioloģiskās daudzveidības aizsardzības vai meža uzturēšanas.

“Kad runa ir par “zaļā kursa” mērķu īstenošanu, kas saistīti ar klimatu, bioloģisko daudzveidību un aprites ekonomiku, meža zemes izmantošanas jomā mēs uzskatām, ka līdzsvars nav sadalīts pareizi. Proti, mēs redzam, ka attiecībā uz klimatu un bioloģisko daudzveidību ir likts daudz cerību, turpretī ekonomiskā daļa, kas ir pamats, nav pietiekami atspoguļota,” paskaidroja Borkovskis. 

Jaunākajā ziņojumā Eiropas Parlamenta deputāti norāda, ka mežsaimniecības nozarē Eiropas Savienībā tieši ir nodarbināts vismaz pusmiljons cilvēku, bet netieši nozarē strādā apmēram 2,6 miljoni cilvēku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt