EP neatbalsta Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu vēl uz 10 gadiem pagarināt pretrunīgi vērtētā herbicīda izmantošanas atļauju. Deputāti uzskata, kas Eiropas Savienībā (ES) vajadzētu izstrādāt plānu vielas pakāpeniskai izņemšanai no aprites, sākot ar pilnīgu aizliegumu to izmantot mājsaimniecībās un tādos gadījumos, kad nezāles iespējams apkarot ar bioloģiskām alternatīvām.
Glifosāta izmantošana ES pilnībā būtu jāaizliedz līdz 2022.gada 15.decembrim, pirms tam sperot nepieciešamos sagatavošanās soļus, teikts rezolūcijā.
Nesaistošā EP rezolūcija tika apstiprināta ar 355 balsīm pret 204, bet 111 deputātiem atturoties.
Šonedēļ arī ES dalībvalstis balsos par EK priekšlikumu pagarināt glifosāta tirdzniecības atļauju.
Neviennozīmīgi pētījumi
EP norāda, ka ANO Starptautiskajai vēža pētījumu aģentūrai (IARC), Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) un Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA) izdarot atšķirīgus secinājumus par vielas kaitīgumu, ES veiktais riska izvērtējums pirms licences atjaunošanas izpelnījās pretrunīgas atsauksmes.
Tāpat pazīstams nezāļu iznīcinātājs ”Roundup”, kura produkta aktīvā viela ir glifosāts; ražotāja ”Monsanto” korespondence radījusi šaubas par dažu ”Monsanto” sponsorētu un dažu it kā neatkarīgu pētījumu uzticamību, ko EFSA un ECHA citu starpā bija izmantojušas novērtējumu veikšanai par glifosāta drošumu, rezolūcijā norāda deputāti.
Turklāt ar jaunu pētījumu klajā nākusi Vageningenas universitātes (Wageningen University&Research) zinātnieku grupa, secinot, ka
45% lauksaimniecības zemes Eiropā satur glifosātu.
Pētījumā aplūkoti vairāk nekā 300 augsnes paraugi no lauksaimniecības zemēm desmit Eiropas valstīs, un tas publicēts žurnālā “Science of the Total Environment”, informēja Latvijas Dabas fonds.
“Sāk uzkrāties aizvien vairāk pētījumu, kas parāda, ka kaitējums tiek nodarīts ne tikai nezālēm, bet arī citiem dzīvajiem organismiem, tostarp ūdens organismiem, augsnē mītošajām sīkbūtnēm. [Cilvēkiem] risks ir lauksaimniecībā nodarbinātajiem, proti, tiem, kas ar šo vielu saskaras darbā. Bet pastāv arī bažas, ka glifosāts varētu darboties arī ļoti niecīgās devās un hormonu līmenī,” intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” skaidroja Latvijas Dabas fonda padomes loceklis, lauksaimniecības eksperts Andrejs Briedis.
Problēmas ar alternatīvām
Latvija nenostājas pret glifosāta lietošanu lauksaimniecībā nākotnē, pastāstīja Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece Iveta Ozoliņa.
Viņa norādīja, ka “daudzas Eiropas zinātniskās iestādes un aģentūras veikušas dažādas pārbaudes un pētījumus un nākušas pie secinājuma, ka glifosāts nerada kaitējumu”. Līdz ar to nebūtu pamata šiem pētījumiem neticēt.
Komentējot Latvijas Dabas fonda norādītos jaunākā pētījuma rezultātus, ministrijas pārstāve pauda, ka tas ir jāpieņem zināšanai, bet, no otras puses, glifosāta lietošanas aizliegums radīs problēmas ar ražu izaudzēšanu. “Nezāles aug, un tās ir jāapkaro. Ja tie būs cita veida preparāti, varētu būt, ka tie būs jālieto daudz vairāk un vairākas reizes.
Katrs preparāts var būt savai nezāļu sugai, bet glifosāti tomēr ir plaša spektra preparāts, kas jālieto tikai vienu reizi,” skaidroja Ozoliņa.
Tādējādi citu preparātu lietošana nozīmētu gan lielākus izdevumus, gan papildu slodzi videi.
Tas, ka glifosātu aizliegums nozīmēs papildu izdevumus ražu audzēšanai, nozīmēs lielākus izdevumus, apliecina arī graudkopības saimniecības “Keivo” īpašnieks Andis Zazītis.
“Protams, izaudzēt var, tikai izmaksas būs ievērojami augstākas.
Bioloģiskā produkcija, proti, bioloģiskie pārtikas graudi maksā 300 eiro tonnā, konvencionāli ražoti ar glifosātiem, minerālmēsliem – 160-180 eiro par tonnu,” norāda lauksaimnieks.
